Iepriekšējās diskusijās arhitektūras un pilsētvides veidošanā iesaistītie profesionāļi un publiskās pārvaldes pārstāvji ir pauduši vienotu viedokli, ka nacionāla līmeņa akustiskas koncertzāles trūkums Latvijas Republikas galvaspilsētā Rīgā mazina valsts konkurētspēju starptautiskā vidē: ekonomikā, kultūrā un tūrismā. Tā līdz ar konferenču centru kā prioritāte minēta vairākos stratēģiskos dokumentos; jau kopš 2014. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, ilgtspējības stratēģijā “Latvija 2030”, Nacionālajā attīstības plānā, Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmā 2014.–2020.gadam. Tomēr joprojām aktuāls ir jautājums par būves atrašanās vietu pilsētā pēc būtībās – tās nozīmi aspektos, kas saistīti ar rīdzinieku un apkaimju kopienu interesēm, būvprogrammas funkcionālo daudzveidību un būves uzturēšanu un ilgmūžību.

Diskusijā pašvaldības aģentūrā “Rīgas pilsētas arhitekta birojs” Dzirnavu ielā 60a-21 2019. gada 2. aprīlī apspriestas vairākas koncertzāles būvniecībai piemērotas vietas – alternatīvas AB dambim: Andrejosta un Andrejsala, Torņakalns, Uzvaras parks un Zinātņu akadēmijas kvartāls. Tās aktualitāti noteikusi nepieciešamība šī gada maija sākumā pieņemt valdības lēmumu attiecībā uz veidu, kādā izmantojams Eiropas Savienības finansējums infrastruktūras uzlabošanai – atsevišķu Rīgas teritoriju revitalizācijai, nodrošinot to efektīvu sociālekonomisko izmantošanu.

Dace Vilsone, Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre: Aicinu diskutēt par koncertzāles novietnes alternatīvām Rīgā, būtiski, lai diskusija dotu kādu pozitīvu vilkmi, kas varētu ietekmēt rezultāta sasniegšanu. Mēs pārstāvam publiskās institūcijas un vēlētos pastāstīt par līdz šim darīto koncertzāles lietas virzībā – mūsu galvenie fakti, informācija kas ir mūs rīcībā un paveiktie darbi. Partnerībā ar Rīgas domi esam strādājuši ilgu, pirmsākumi meklējami 2005. gadā, kad sākām strādāt pie koncertzāles projekta. Jau tad organizējām diskusijas par projekta īstenošanas vietu. Šajā procesā bija iesaistīti starptautiskie un Latvijas arhitektu biroji, ņēmām vērā pilsētplānotāju diskusijās pausto un detālplānojumos nolasāmo informāciju.

Jaunlaiku vēsturē atgriežams pie koncertzāles projekta. KM ir intensīvi strādājusi jau vairāku gadu garumā, procesā ir iesaistīta Rīgas dome. Ieskicēšu apspriestos svarīgākos akcentus un alternatīvas. Pirms diviem gadiem KM apspriešanai virzīja trīs alternatīvas – 2009. gadā izstrādātais koncertzāles projekts uz AB dambja, Kongresu nama piemērošana koncertzālei un iespējamā koncertzāles attīstība degradētā teritorijā. Lai par kur alternatīvu spriestu, viens no būtiskākiem kritērijiem ir panākt, lai ēku varētu risināt atbilstoši akustiskām prasībām, lai ēkā būtu lielā koncertzāle un darba telpas simfoniskajam orķestrim, mēģinājumu telpas, un lai varētu rast sinerģiju mūzikas skanēšanai. Vēl būtiska ir iespēja ieguldīt ES līdzfinansējumu 23 miljoni, ko iespējams izmantot līdz 2022. gadam.

Ministru Kabinetā (MK) tika izstrādāts lēmums par iespēju koncertzāles projektu attīstīt degradētā teritorijā kā publiskās privātās partnerības projektu. Šo iespēju intensīvi analizēja, piesaistot ekspertus. Taču tā kā ir ierobežojumi ES fondu līdzfinansējuma izmantojumā, MK ar lēmumu tika atzīts, ka šī alternatīva nav attīstāma, un lēma par kopdarba turpināšanu ar Rīgas domi pie citām alternatīvām – par koncertzāles projekta attīstīšanu uz publiski pieejamas zemes. Atsākot domāt par iespējamām koncertzāles atrašanās vietām, KM rīcībā bija divas alternatīvas – AB dambis un Kongresu nams. Vienlaicīgi tika lūgts, lai Rīgas dome (RD) un valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamo īpašumu aģentūra” (VNĪ) – publisko teritoriju īpašnieki – iesniedz vēl citus priekšlikumus. Ideja par Kongresu nama pārbūvi par koncertzāli tika noraidīta, jo to nav iespējams realizēt praktiski. Līdz ar to vēlreiz apstiprinājās iespēja par realizējamo koncertzāles atrašanās vietas alternatīvu uz AB dambja, par kuru RD bija lēmusi 2007. un 2008.gadā un kuru vēl bija aktuāls izstrādātais detālplāns. Process turpinās un tiek izskatītas iespējas koncertzāli būvēt pilnīgi jaunā vietā, šajos scenārijos tiek aplūkotas alternatīvās vietas – Uzvaras parks un Torņkalna Administratīvais centrs. No VNĪ tika saņemtas ierosmes par četrām teritorijām – Andrejostas iela 17, Zaķusalas krastmala 36, Matrožu iela 7a (pats Ķīpsalas gals) un Mūkupurva iela 2 netālu no Starptautiskās lidostas “Rīga”. Nulles scenārijus esam palūguši izvērtēt arhitektu birojam “Nams”, arhitektam Sergejam Ņikiforovam un sniegt kopējo atzinumu, kura no nulles scenārija alternatīvām būtu atbilstoša projekta īstenošanai.

Atgādinu, ka AB dambis kā koncertzāles īstenošanas vieta tika izvēlēta starptautiskā arhitektu plenērā, bet metu konkursā galveno godalgu ieguva arhitekta Andra Sīļa projekts. Tieši šajā vietā ir iespējams ieguldīt ES līdzfinansējumu 23 milj, lai līdz 2022. gadam teritoriju varētu atgriezt publiskajā apritē kā labiekārtotu un atjaunotu publisko ārtelpu, kurā nākotnē iespējas attīstīt arī koncertzāli.

Sergejs Ņikiforovs, SIA “Nams” pārstāvis: Pastāv dažādas alternatīvas, kur potenciāli varētu izvietot koncertzāli, un 2018. gadā parādījās vēl papildus iespējamās teritorijas – visas iespējas esam analizējuši pēc vienotiem kritērijiem. Andrejostas iela 17 ir pievilcīga vieta koncertzāles izvietošanai, bet pastāv vairākas problēmas. Zemesgabals ir sadrumstalots un ir apgrūtinājumi ar nomas līgumiem līdz 2020.gadam. Zemes gabalu šķērso vilcienu sliedes, kur notiek vilcienu vagonu manevrēšana, un tā izsauc vibrācijas. Vēl viens apgrūtinājums ir iespējamais Hanzas šķērsojums, kas varētu ietekmēt procesa virzību. Lai varētu realizēt projektu šajā vietā, jāatbrīvojas no visām ēkām un juridiski jāvienojas ar nomniekiem. Koncertzāles atrašanās vieta Raņķa dambī, Uzvaras parka teritorijā ir vērtējama kā pievilcīga vieta. Taču pret to kategoriski iebilst ainavu arhitekti. Otra problēma ir ne visai pievilcīgā apbūve, kas veidotu koncertzālei kulises. Apbūvei jābūt pievilcīgai, lai ēkai veidotos labs fons. Torņkalns prezentācijā figurē kā “Torņkalns Z” – pievilcīga vieta. Bet apgrūtinājumi ir tas, ka jāapvieno zemes gabali, turklāt ir sliedes, garām iet intensīva dzelzceļa satiksme. Pret šo vietu iebilda akustiķis Andris Zabrauskis. Viens no kritērijiem, kā izmantot degradēto teritoriju attīstīšanai paredzētu naudu, ir attiecināms uz Torņkalnu un Andrejsalu. Raņķa dambī un Torņkalnā ir apgrūtinājumi ar iespējamo auto novietošanu, toties ir labs sabiedriskā transporta tīklojums. Ģeotehniskais raksturojums – visas teritorijas atrodas relatīvi tuvu Daugavai, līdz ar to ir slikta ģeoloģija, Andrejsalā ir vissliktākā. Visiem minētajiem zemes gabaliem būtu jāveic detālplānojuma izstrāde, jāapvieno zemes, kā arī jāierīko metu konkursi. Uzvaras parks pieder RD, Andrejsala pieder valstij, bet ir spēkā esoši nomas līgumi par izmantošanu.

Dace Vilsone: Zaķusalas zemes gabalam līdz 2058. gadam reģistrēts apgrūtinājums.

Valters Celmiņš, sociālantropologs: Ideālas lokācijas vietas koncertzālei Rīgā nav, līdz ar to tas, ka ainavu arhitekti kaut ko atbalsta vai neatbalsta, ir relatīvs nosacījums. Vai ir gala vērtējums, kur būtu sasummētas Andrejsalas un Torņakalna priekšrocības? Un citu teritoriju priekšrocības? Mums ir gatavs projekts uz AB dambja.

Sergejs Ņikiforovs:  Vidējo aritmētisko iespējams iegūt no trim krāsām, kas ir redzamas prezentācijas slaidā. Jebkurā gadījumā vērtējums būs relatīvi subjektīvs. Uz jebkuru vietu var attiecināt divus aspektus. Pirmkārt, koncertzāle var kalpot par vilkmes faktoru kādā nesakārtotā teritorijā, līdz ar to būs interese sakārtot infrastruktūru ap šo objektu. Otrkārt, kas būtu arī vienkāršāk Latvijas gadījumā, un tā būtu esošās infrastruktūras izmantošana, bet tāda tā ir tikai pilsētas centrā. Priekš Latvijas kabatas tas būtu visracionālākais variants no izmaksu aspekta. Šajā gadījumā tālu priekšā konkurentiem kā projekta īstenošanas vieta ir AB dambis.

Viesturs Celmiņš: Projektam ir jau 15 gadu. Kāds ir iemesls diskusijai – vingrināmies vai ejam atpakaļ uz projektu? Kāpēc uzturam šo sarunu? Vai ir salīdzināmas alternatīvas? Vai arī tikai koncertzāle upes vidū?

Sergejs Ņikiforovs: Es runāju par alternatīvām pilsētas centrā, AB dambis projekta īstenošanā prasīs vismazākos ieguldījumus.

Viesturs Celmiņš: Koncertzāle upes vidū ir izaicinājums, turklāt nebūt ne lētākais.

Sergejs Ņikiforovs: Pēc tabulas redzam, ka katrai no novietnēm ir kāda priekšrocība.

Viesturs Celmiņš: Pieņemt lēmumu, kājās stāvot un dzerot ūdeni nav prāta darbs.

Prof. Jānis Krastiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītājs: Kāda metodika tika lietota, lai iegūtu šādu vērtējumu?

Sergejs Ņikiforovs: Te ir konstatēti fakti, kas raksturīgi katrai teritorijai. Andrejsalai, Andrejostai, Mūkupurva vieta nepieciešams izstrādāt detālplānojumu. Metu konkurss ir izstrādāts AB dambim, bet, iespējams, šo projektu varētu mehāniski pārcelt uz citu vietu.

Viesturs Celmiņš: Projekts uz AB dambja ir 15 gadu darbs, neviens cits darbs netiek tik ilgi apskatīts, tāpēc ir ārpus kategorijas. Mēs lūkojamies uz alternatīvām, jo šis projekts ir liels izaicinājums. Tas ir lielais notikums arhitektūrā. Bet ja skatāmies uz alternatīvām, kas vēl ir trūkumi atrašanās vietai Uzvaras parkā, izņemot frontālās fasādes? Te koncertzāle būtu sasniedzama, tā atrastos ainavā un būtu tuvu centram. Kas ir lielākās problēmas?

Oļegs Burovs, Rīgas domes priekšsēdētāja p. i.: Runājot par Uzvaras parku, tur ir ļoti slikta grunts. Orientējošās būvniecības izmaksas koncertzālei būtu līdzīgas ēkas būvniecībai uz AB dambja. Aprēķini ir.

Sergejs Ņikiforovs: AB dambi vajadzētu nostiprināt jebkurā gadījumā, Uzvaras parks kā parks varētu pastāvēt arī turpmāk, nebūtu jāiegulda papildus līdzekļi.

Oļegs Burovs: Koncertzāle Rīgā – tas nav tikai mūsu sapnis, bet arī mērķis. No īpašuma piederības aspekta, jāsecina, ka ne valsts, ne pašvaldība nevar piedāvāt citu zemi, kā tikai AB dambi. Torņkalna un Uzvaras parka teritorijas piedāvājam formāli, var būvēt, bet nebūtu labi. Šodien diskusijā uzzināsim, varbūt privātīpašniekiem ir kādi priekšlikumi, bet jautājums ir par juridiskās sadarbības formām. Ja runājam par pragmatisku pieeju, nav citas izvēles kā AB dambis.

Juris Dreimanis, SIA “Privāto aktīvu pārvalde” pārstāvis: Alternatīva varētu būt teritorija, ko dēvējam par “Riga Port City”, tā stiepjas, sākot no Vanšu tilta līdz Andrejsalas galam ar 4 km garu ūdens līniju. Zināmi ieguldījumi teritorijas attīstībā jau notikuši, ogļu pārkraušana ir pārcelta, stacija slēgta, sliežu demontāža uzsākta. Teritorijai ir dažādas iespējas, viena no tām varētu būt koncertzāle un Rīgā izveidot izcilu attīstības paraugu teritorijai. Mūsu mērķis, lai tā būtu iecienīta vieta, reāls magnēts, iespēja ūdens malu atdot cilvēkiem. Kopumā teritorija attīstītos kā jauns centrs, te būtu vides pieejamība, mobilitāte. Būtu jāsakārto Eksporta iela, publiskai videi jābūt kārtībā. Tām ēkām, ko plānojam būvēt un attīstīt, ir jākalpo visiem cilvēkiem. Domājam, daudzām funkcijām jābūt pieejamām uz vietas. Ilgtspēja – tas nozīmē strādāt, dzīvot, izklaidēties un baudīt kultūru un mākslu. Pilnīgi skaidrs, ka vieni paši šo teritoriju attīstīt nevaram, ir jāpiesaista enkurs. Viens no tādiem būtu koncertzāle. Mēģinām attīstīt publisko telpu šajā vietā, piesaistot muzejus vai galerijas. Viena no sastāvdaļām ir Pasažieru osta, bet pirms tās varētu atrasties koncertzāle, pārbūvējot Eksporta ielu. Pieeja terminālim saglabātos. Ļoti piemērota vieta koncertzālei, tuvu ūdens malai un pilsētas centram, iespējas izveidot auto stāvvietas. Plāns ir novirzīt smago transportu prom no Krastmalas. Mums ir divi priekšlikumi – zemes gabala dāvinājums vai maiņa. Dāvinājums varētu būt ar nosacījumu zemes gabalā izbūvēt komunikācijas un sakārtot infrastruktūru apkaimē.

Oļegs Burovs: Kam plānojat uzdāvināt – valstij vai pašvaldībai? Kādi nosacījumi – stāsts par ko?

Juris Dreimanis: Viens no nosacījumiem – koncertzāles būvniecība noteiktos termiņos.

Oļegs Burovs: Kādi ir termiņi? Kuri tīkli būtu jāsakārto, lai arī jums no tā būtu labums? Kam jūs plānojat uzdāvināt?

Juris Dreimanis: Tam, kam piederēs koncertzāle.

Oļegs Burovs: Pašvaldībai šeit nekas nepieder, tikai sarkanās līnijas Eksporta ielā. Jūs plānojat veidot jaunu zemes gabalu. Mūs interesē, vai tā varētu būt maiņa?

Gvido Princis, pašvaldības aģentūras “Rīgas pilsētas arhitekta birojs” direktors: Par cik lielu finansējumu? Kas varētu uzņemties izbūvēt ielu?

Dace Vilsone: Valsts pašreiz nevar pateikt, kādu summu varētu atvēlēt. Mēs nezinām, cik maksā jaunas ielas izbūve. Valsts jau savulaik samaksāja 600 000 eiro par nenotikušu darījumu: kad uznāca krīze, nerealizēja TEC ēkā Rema Kolhāsa izstrādāto muzeja projektu, kas arī bija darījums ar nosacījumiem.

Oļegs Burovs: Ja vēlaties legalizēt piedāvājumu, rakstiet vēstuli RD un KM. Eksporta ielas infrastruktūra ir pašvaldības jautājums, taču šobrīd nekādos plānos nav iecerēts šeit investēt līdzekļus. Nezinu, vai tik īsos termiņos KM iezīmētos ES fondu līdzekļus 23 milj. eiro apmērā iespējams novirzīt Eksporta ielas sakārtošanai, piemērojot to kā investīciju degradēto teritoriju sakārtošanai.

Dace Vilsone: Jābūt juridiskajam un saimnieciskajam izvērtējumam, lai darījums varētu notikt. Mūsu laika rāmis ir 2022. gada decembris.

Oļegs Burovs: Šo priekšlikumu – mērķi – valsts varētu ierakstīt NAP nākamajā plānošanas periodā. Tad varbūt varētu iezīmēt līdzekļus. Un zeme varētu būt dāvinājums ar nosacījumiem.

Dace Vilsone: Jāvērtē juridiskie riski, pagaidām mums nav bijusi pozitīva pieredze.

Juris Dreimanis: Mēs varam piedāvāt 2 ha.

Viesturs Celmiņš: Diskusija ir pāragra. Jautājums, vai KM saredz, ka te ir potenciāls.

Oļegs Burovs: Teritorija vispirms jāizvērtē no juridiskā aspekta, pēc tam to varam salīdzināt ar vienīgo alternatīvu – AB dambi.

Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents: Pirms kāda laika Jānis Dripe prezentēja “Rail Baltica” (RB) plānu, kurā bija vīzijas par teritoriju attīstību otrā pusē dzelzceļa uzbērumam – Elijas ielas apkaime, Zinātņu akadēmijas (ZA) kvartāls. Noteikti RB veicinās evolūciju šajā teritorijā, kurā ir daudzveidīga arhitektūra ar būtisku kultūrvēsturisko un funkcionālo vērtību. No LZA aicinājām arhitektu Uģi Šēnbergu lūkoties plašāk uz šīs teritorijas iespējamo attīstību Rīgas pilsētas kontekstā.

Uģis Šēnbergs, arhitekts: Tieši līdzās Zinātņu akadēmijai (ZA) es saskatu jaunu piemērotu vietu, kur izvietot jauno Rīgas koncertzāli. Kopējā ēkas platība ir 13 000 m2, apbūves laukums – 3500 m2. Iespējams izbūvēt koncertzāli un līdzās daudzstāvu autostāvvietu. Būtiski, ka šis ir pats pilsētas centrs, prāmis atved somus, zviedrus, kas no Pasažieru ostas līdz Turgeņeva ielas galam tiek nogādāti ar mazākiem kuģīšiem. Arī “Rail Baltica” atved klausītājus. Es šo kvartālu uzskatu par jauno Vecrīgu. Koncertzāles ēkā divas zāles – 1500 un 700 vietām, kā arī izstāžu telpas. Esošo ZA ēku pirmajā kārtā neapskatām, pēc tam tā tiek rekonstruēta atbilstoši arhitektūras pieminekļa statusam. Vaļņu ielai veidojam turpinājumu ar funkciju gājēju iela. Vieta, kuru varētu iemīlēt jaunieši, jo viņiem te nākotnē būs jādzīvo. Zaļš priekšlaukums – ainava – ēkai tiek plānota no Elijas ielas puses. Tas varētu būt dublieris Doma laukumam. 2026. gadā Ziemassvētku tirdziņi pārcelsies uz šo vietu, jo Vecrīgā būs par šauru. Mums vajag jaunas pārmaiņas, jauni notikumi un aktīvi jaunieši, kuri būs gatavi šeit ieguldīt. No koncertzāles augšējās terases paveras pilsētas siluets, no kafejnīcas 13. stāvā redzama Vecrīga, Daugava, tilts, tālumā jūra. Tas ir liels notikums. Pirms vai pēc koncerta kafejnīcā var izbaudīt šo vietu. Arhitektūru plānots veidot no jauniem materiāliem – zaļām sienām, apzaļumotām terasēm, fasādes apdare kā gaisa spilveni. Jauni principi un jauni materiāli. Arī labiekārtojumā tiek izmantoti jauni principi.

Koncertzālē ieejam no gājēju ielas, no pilsētas laukuma vai Gogoļa ielas. Mēs ēkā varam pakāpties 24 m augstumā, kas ir atļautais apbūves laukums šeit. Zāles izmēri – 38 m platums, 43 m dziļums. No augšējā stāva paveras skats uz saulrietu un Rīgas siluetu. Jaunā ēka būs motivācija attīstīties šai teritorijai. Cilvēki vēlēsies dzīvot šeit tuvumā. Te mēs ieraudzīsim, ka esam metropole.

Ojārs Spārītis: ZA ir ikoniska celtne, kura iemantojusi distancētu sabiedrības attieksmi. Bet palūkojamies uz priekšrocībām – valsts zeme, nav vibrācijas, multifunkcionāla attīstības iespēja. Sajūdzam četras dažāda izmēra zāles, kur notiek izglītības, kultūras un zinātnes pasākumi, kuri veicina teritorijas attīstību. Te ir piekļūšanas ērtums, iespēja izbūvēt autostāvvietas. Rīga ir ģeogrāfiskais un politiskais Baltijas centrs. ZA ir netālu no Centrālās dzelzceļa stacijas, tā ir sasniedzama, piecas minūtes ejot kājām no Vecrīgas, vai arī ērti piekļūstama ar sabiedrisko transportu. Šī ir laba alternatīva un varam strādāt arī triecientempā.

Andrejs Ērglis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents: Mans viedoklis ir tāds, ka Zinātņu akadēmijas ēka ir ne tikai obligāti jāsaglabā, bet arī jāattīsta. Pasaule mainās. Bet Zinātņu akadēmija ir jāattīsta. Tās galvenais uzdevums ir gan koordinēt dažādu veidu zinātnes, gan arī pārskatīt un nebaidīties uzlikt jaunus un augstus mērķus mūsu valstij. Rīgā ir augstceltnes – viesnīca “Latvija”, Zemkopības ministrija. Šīs augstceltnes padara Rīgu par metropoli. Ja mums Rīgā nebūtu augstceltņu, mēs būtu provinces pilsētele. Bet Zinātņu akadēmijas ēka ir viena no dižākajām augstceltnēm, kāda Rīgā parādījusies.

Dace Vilsone: Paldies par priekšlikumu. Neesmu kompetenta spriest, vai plānotājā ēkā var ietilpināt visas nepieciešamās funkcijas. Šajā gadījumā būtu jāiet cauri visam atvērtajam procesam, sākot ar metu konkursu. Vai ir kāds plāns par finansiālo pusi un laika termiņiem?

Gunta Rača, Latvijas Zinātņu akadēmijas finanšu padomniece: Mēs rēķinātos, ka līdz gada beigām būtu jābūt noslēgtai ēkas projektēšanai. Jāievērtē arī ES līdzfinansējumu, lai sāktu projektēšanu.

Dace Vilsone: Kāds ir paredzamais finansiālais aprēķins, lai realizētu vīziju?

Gunta Rača: Nevaru nosaukt. Mums būtiski saprast, vai varētu būt sadarbība ar koncertzāli.

Oļegs Burovs: Jūs esat īpašnieki. Vai plānojat šobrīd paši realizēt, un tad kā nomnieks ēkā nāktu valsts?

Andrejs Ērglis: Bet mums vienkārši ir jāatgriež un jākoncentrē mūsu zinātne tepat Latvijā. Tas ir tas, kas mums jāizdara. Un tam mums ir vajadzīga šī forma. Tāpēc tam jābūt mazliet pāri pār ikdienišķību, koncertzāle būtu lielisks papildinājums ZA ēkai. Par projekta realizācijas formu vēl ir jādomā, tas varētu būt kopprojekts starp valsti un pašvaldību uz ZA piederošā zemes gabala.

Andis Sīlis, arhitekts: Piedāvātajā zemes gabala apjomā nav iespējams realizēt visas koncertzāles programmas funkcijas. Lūdzu, pārbaudiet apbūves rādītājus.

Uģis Šēnbergs, arhitekts: Kubatūra – 24 m augsta ēka, apbūves laukums 3000 m2, mēs iekļaujamies kultūras ministres Daces Melbārdes iesniegtajā projektēšanas uzdevumā – 72 000 m3.

Oļegs Burovs: Apakšzemē jāplāno 18 000 m3.

Andis Sīlis: Tas acīmredzami, ka tajā klucīti ielien viena zāle.

Gvido Princis aicina uzklausīt klātesošos ekspertus.

Ilze Purmale, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja, direktora vietniece pilsētvides attīstības jautājumos: Apskatot prezentētās alternatīvas – Andrejosta, Andrejsala, AB dambis – jānorāda, ka tās atbilst plānošanas dokumentiem gan no funkcionālā aspekta, gan redzu, ka šajās teritorijās ir visas iespējas veiksmīgi risināt transportu. Bet pārējām trim alternatīvām vajadzīgi plānošanas dokumenti, lai pamatotu funkcionalitāti, transportu aspektus. Tās vietas ir Uzvaras parks, Torņakalna teritorija, arī Zinātņu akadēmijas kvartāls. Apbūves noteikumi pie ZA pagaidām nepieļauj tur kaut ko būvēt. Ja mēs skatāmies alternatīvas no piekļūšanas – Andrejosta, Uzvaras parks, AB dambis un ZA kvartāls – izvietojas vienādā attālumā no Strēlnieku laukuma un ir sasniedzami gan ar kājām, gan transportu. ZA apkaimē ir labs sabiedriskā transporta tīkls, perspektīvā pāri Turgeņeva ielai paredzēts veidot tramvaja līnijas trasi. Tramvaja līnija paredzēta arī Eksporta ielā, sasaistot Andrejostu un Andrejsalu. Torņkalnā ir grūtāk ar sabiedrisko tramvaju. No telpiskā viedokļa koncertzāli redzam kā unikālu vērtību, pašpietiekamu, kurai apkārt nepieciešama plaša pilsēttelpa, lai nodrošinātu nepieciešamo uztveri no pilsētbūvnieciskiem aspektiem. No visiem variantiem paliek AB dambis, Uzvaras parks un Andrejosta. Andrejsalai mīnuss – vistālāk no Vecpilsētas, turklāt teritorija ir vēl ir nesakārtota, jo tikai sāk veidoties. Plānotais Hanzas šķērsojums arī nedod nekādu pievienoto vērtību šai teritorijai. Līdz ar to no visiem alternatīvajiem variantiem mēs varētu runāt par Uzvaras parku, AB dambi, Andrejostu.

Jānis Krastiņš: Es aicinuu skatīties uz koncertzāles novietnes jautājumu, izvērtējot pilsētbūvnieciskos faktorus un skatīties uz to, ko koncertzāle dos Rīgai un visai sabiedrībai un kāds pienesums tas būs kultūrvidei, un nevis no juridisko aspektu ērtības. Smagi klausīties, ka pilsēta, tikko saskata kādās juridiskās nianses, uzreiz konstruē problēmas un saka – neizskatīsim šo vietu. AB dambja novietne tiek pamatota ar atsaucēm uz 15 gadus vecu vēsturi. Ja tā būtu tik laba vieta, tad mēs pašlaik te nesēdētu, tērēdami tik daudz laika. 2004. un 2005. gadā lēmums būvēt uz AB dambja bija pretrunā gan ar Aizsargjoslu likumu, gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumiem (MK noteikumiem Nr. 127), gan spēkā esošajam plānojumam. Toreiz virzītā politiskā lēmuma dēļ īsā laikā tika izmainīta vesela virkne likumdošanas aktu un normatīvu. Tagad KM pasludina, ka koncertzāle uz AB dambja nemazināšot Vecrīgas panorāmas vērtību, bet būšot labs starpelements starp kreiso un labo krastu. Beidzot būtu jārīkojas korekti, vispirms izanalizējot pilsētbūvnieciskās alternatīvas, nevis sākt ar juridiskiem aizbildinājumiem, jo tie nav neatrisināmi. Jāstrādā pie pilsētvides un kritērijiem. Nevis tā, kā parāda „Nams”, kas ir izvērtējuma tabulā viņu cilvēku iekrāsoti laukumiņi bez jebkādas argumentācijas.

Andrejosta ir tālu??? Paskatieties Rīgas plānā – lielākā kultūras būvju koncentrācijas vieta ir pavisam tuvējā Krišjāņa Valdemāra iela. Jābūt atbildīgiem pret Rīgu un mūsu paaudzes pēctečiem, „neaplaimojot” viņus ar celtni Daugavas vidū. Jāizvērtē ietekme uz vidi, ņemot vērā pieejamību un transportu, saistību ar publisko ārtelpu un apkārtējo pilsētas audumu, autostāvvietu iespējamību, daudzfunkcionalitātes iespējas, atbilstību vides telpiskajam un kultūrvēsturiskajam kontekstam, ekspluatācijas izmaksas un citus faktorus. Koncertzāli pie Zinātņu akadēmijas neatbalstu, jo koncertzālei jābūt zināmā mērā pašpietiekamai. Ainavu arhitekti arī nav konsekventi savos lēmumos – pirms nedēļas pasludina, ka neder Uzvaras parks, (Burova kungs arī saka – slikta vieta), derīga esot tikai Matrožu iela Ķīpsalā un Andrejsala. Pēc nedēļas ainavu arhitekti saka, ka vienīgā iespēja ir AB dambis. Uzmetot pat paviršu skatu Rīgas plānam, redzams, kā Rīga vienmēr ir rīkojusies, atrodot piemērotas vietas publiskām ēkām. Arī Uzvaras laukums un Andrejostas apkaime Eksporta ielā ir acīmredzami tādas. Objektīvi to visu var izvērtēt tikai ar savstarpēji neatkarīgu ekspertu metodi. Bet izvērtējums tiek pasūtīts tikai vienam cilvēkam – arhitektam Ņikiforovam. Darbs tiek izpildīts atbilstoši pasūtītāja nosacījumiem.

AB dambis ir industriālās būvniecības mantojums ar kultūrvēsturiskās vērtības līmeni, kas atbilst pieminekļa statusam. Ja tajā investē Rīgas revitalizācijai paredzētos līdzekļus, tad AB dambis faktiski tiek iznīcināts, jo daļa no dambja ir jādemontē un jānomaina tā konstrukcija. Tā ir revitalizācijai tieši pretēja darbība. Savukārt Andrejostas apkaime burtiski prasa revitalizāciju. Uzvaras parks arī ir lieliska vieta, vienīgi ainavu arhitekti to pasludina par nederīgu. Pieejamība un citi rādītāji šeit ir izcili. Koncertzālei nepieciešama publiskā ārtelpa, toties parks ar pusstihisko apaudzi šobrīd pilnvērtīgi nefunkcionē. Izcils variants ir arī tikko piedāvātā Eksporta iela.
Nepieciešams korekti un profesionāli izvērtēt visus priekšlikumus – vai tie tiešām būs pienesums pilsētai.

Viesturs Celmiņš: Būvējot publiskās ēkas, valda pilnīgi citādi uzstādījumi kā privātajā sektorā. Nav iespējams kara stāvoklī divās stundās rast optimālo vietu koncertzālei. Tas ir dekādes projekts. Ja ātri izvēlamies trīs lokācijas vietas, kur liekam koncertzāli, tad varam aizmirst par sabiedrisko apspriešanu. Ir jāvērtē citi koncertzāles uzdevumi – kāds pienesums pilsētai, tautsaimniecībai. Te nesēž neviens mūziķis. Kas ir programma, ko pārskatījām? ZA veica auditu. Pašvaldība veic izvērtējumu, kas ir auditorija publiskajai ēkai. Mums jāievēro higiēna, nerunājot tikai par akustiku, bet kādas vēl funkcijas šī ēka nesīs. Piekrītu Ilzei Purmalei, man šķiet, ir trīs interesanti projekti, kas prasa nedaudz laika izvērtēšanai – vismaz 3-4 mēnešus. AB dambis ir saņēmis ilgus un garu gadu pūliņus, to izvērtējot. Ja mēs varētu piešķirt analogu izvērtējumu Uzvaras parkam, vai tas patiešām nederētu? Un Eksporta ielas variantam – te ir pilnīgi jauns pavērsiens ar dāvinājumu.

Visbeidzot par AB dambi – valsts gaida, vai šis projekts neder vai der? Aicinātu ministriju nevis slēgt izvērtējumu, bet turpināt ar trijām alternatīvām - Andrejosta, Uzvaras parks, AB dambis.

Dace Vilsone: Ar AB dambi strādājam jau desmit gadus. Vēlos atgādināt, ka KM strādāja ar divām alternatīvām. Pie koncertzāles attīstības degradētā teritorijā strādājam kopā ar ekspertiem gadu, jo tam ir pamats – ES fondu līdzfinansējums. Pie attīstības risinājuma Kongresu namā strādājām kopā ar RD. KM izvērtē vēl citus scenārijus, kā arī nulles scenārijus. Esam atvēruši vaļā jaunus piedāvājumus – piemēram, piedāvājumu par Eksporta ielu saņēmām pirms 20 dienām. Mums ir jāveltī laiks ne tikai diskusijām par pilsētbūvnieciskajiem aspektiem, bet svarīgi ir arī juridiskie aspekti. Tuvāko 10 – 20 gadu laikā ir jāpanāk rezultāts – uzbūvēta koncertzāle. Jāatrod finansējuma avots, jo mēs atbildam arī par to, lai projekts tiktu īstenots. Jāņa Krastiņa pieminētie atklātie arhitektūras konkursi 2006.gadā ir beigušies ar fiasko, jo visos piedāvātajos gadījumos pastāvējuši finansiāli vai juridiski šķēršļi.

Oļegs Burovs: Mēs varam ilgi diskutēt diskusijas pēc. Koncertzāles projekts netika realizēts, jo nebija līdzekļi. Mežaparka pārbūves projekts Rīgas domē nogulēja 10 gadus, līdz parādījās politiskā griba un projektu sāka realizēt. Uzvaras parka alternatīvu esam paši piedāvājuši un aprēķinājuši, ka izmaksas ēkai šajā vietā būtu tādas pat kā koncertzāli būvējot uz AB Dambja. Gaidu oficiālu piedāvājumu no Andrejsalas teritorijas īpašniekiem – kādi nosacījumi būs teritorijas dāvinājumam.

Juris Dambis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs: 2004. gadā maza speciālistu grupa izvēlējās vietu uz AB dambja, kas spēkā esošā teritorijas plānojumā bija noteikta kā zaļa, neapbūvējama teritorija. Politiskā līmenī tika pieņemts lēmums, atbilstoši tam koriģēti Ministru Kabinetā pieņemtie Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi, tika pieņemts jauns Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums, tad sekoja arhitektūras ideju konkurss, bet iestājās ekonomiskā krīze un projektu nerealizēja. Tagad ir svarīgi turpmāko rīcību rūpīgi pārdomāt. Vai turpināt to, kas bija uzsākts, uzskatot, ka apstākļi nav mainījušies, ka vietas izvēle ir vispiemērotākā un izmaksas joprojām atbilst mūsu iespējām, vai arī rūpīgi un vienlīdzīgi izvērtēt vēl citas alternatīvas. Ja apskatām citas alternatīvas, ne tikai AB dambi, tad jāsaka, ka visa nepieciešamā informācija nav pilnvērtīgi savākta un izvērtēta. Vispirms nepieciešami skaidri definēti kritēriji – kā mērām, kā izvērtējam, tāpēc pirmā diskusija nepieciešama par vienādiem un izmērāmiem kritērijiem. Kritēriji varētu būt: vieta pilsētas plānojuma struktūrā, iekļaušanās esošo vērtību sistēmā, piekļūšana, attālums un patērējamais laiks no centra, ejot ar kājām. Kā arī jānosaka, ko pieņemam par atskaites punktu – centrs. Nozīmīgs ir vizuālais tēls, ambīcija, ēkai ir jābūt notikumam arhitektūrā. Ja lūkojamies uz jēdzienu ambīcija, šim vārdam ir mainījies saturs, ambīcija arvien vairāk nozīmē kvalitāti, sabalansētas un saprātīgas izmaksas, ne tikai vizuālais tēls ar pretenzijām uz izrādīšanos un pārsteigšanu. Ir nepieciešams apzināt laiku, kurš atvēlēts koncertzāles radīšanai. Biznesā to ļoti labi dara. Vajadzētu noteikt termiņu, kurā jānotiek atklāšanas koncertam un tad aprēķinam, cik daudz laika varam atvēlēt katram realizācijas posmam. Kritērijs ir arī būvniecības un uzturēšanas izmaksas. Šobrīd lielāka skaidrība ir tikai par AB dambi. Ja vēlamies izvērtēt arī citas alternatīvas, kas, manuprāt, ir jādara, tad pagaidām sagatavotā informācija ir negatava, nepietiekama un nesalīdzināma.

Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra valdes locekle: Iebildīšu Celmiņa kungam par laiku, kas veltīts koncertzāles attīstībai un vietas izvēlei. Darba grupa regulāri strādājusi pēdējos piecus gadus, un visur arī mēs esam bijuši klāt. Mūsu uzmanības lokā bijis arī projekta iespējamā attīstība Skanstes apkaimē, kuru projektu izstrādājis arhitekts Uldis Balodis, mēs augsti vērtējam viņa devumu “Gors” tapšanā. Pirms nedēļas uzklausījām Latvijas Arhitektu savienības biedru profesionālo viedokli. Arhitekti nobalsoja par koncertzāles atrašanos uz AB dambja. Līdz ar to ir nesaprotami, kāpēc diskusijas arvien atgriežas nulles punktā un tiek izskatītas arvien jaunas un jaunas vietas.

Valters Celmiņš: Divas koncertzāles jaunās alternatīvas prasītu vairāk uzmanības – Eksporta iela un Uzvaras parks.

Dace Vilsone: Mūsu uzdevums papildus AB dambja scenārijam papildus izvērtēt vēl citas alternatīvas. Mūsu rīcībā ir ļoti svaigi piedāvājumi, kurus tiklīdz tie būs piedāvāti oficiālā veidolā, nevis sarunu procesā, mēs iekļausim tajā pašā izvērtējumā, kuru esam pasūtījuši Namam ar konkrētiem izvērtējumiem. Es gribu teikt, ka šiem nulles scenārijiem - gan par Uzvaras parku, gan Rīgas domes, Valsts Nekustamo īpašumu piedāvātajām vietām koncertzālei - mēs esam uzstādījuši ļoti konkrētu prasību struktūru, pēc kuras izvērtējums ir jāveic. Līdztekus tam, ko uzskaitīja Dambja kungs, ir tādi jautājumi, kas saistīti ar nosacījumiem, kuri saistīti ar darbībām un ir arī būtiski juridiskie jautājumi, kas saistīti ar attiecīgo teritoriju atbrīvošanu no apgrūtinājumiem, kas pēc būtības ļoti ietekmē katras konkrētās vietas pieejamību tieši no laika un izmaksu viedokļa, lai šīs teritorijas sakārtotu. Mūsu rīcībā nav neierobežots laiks, mēs varam šobrīd investēt projektā vienīgo pieejamo finansējumu, tas ir 23 milj eur ES fondu līdzfinansējums. Lēmums par šī finansējuma izlietojumu ir jāpieņem līdz pavasara beigām. Mūsu rīcībā diskusijām laika vairāk nav. Ja mēs laika termiņu nokavējam, tad atbrīvojam pilnīgi mūs visus jaunu finansiālo scenāriju meklēšanai, jo iespējas izmantot ES fondu finansējumu būs beigušās. No KM puses apņemos ļoti skrupulozi izvērtēt šodien svaigi izskanējušos piedāvājumus un visu šo kopumu likt galdā apspriešanai MK locekļiem, lai pieņemtu lēmumu kā rīkoties ar koncertzāles projektu turpmāk.

Saglabāt
Cookies lietotāja iestatījumi
Mēs izmantojam cookies lai nodrošinātu vislabāko pieredzi mūsu lapā. Ja noraidi cookies, tad lapa var pilnvērtīgi nestrādāt.
Apstiprināt visu
Noraidīt visu
Skatīt vairālk
Unknown
Unknown
Apstiprināt
Noraidīt
$family
Apstiprināt
Noraidīt
$constructor
Apstiprināt
Noraidīt
each
Apstiprināt
Noraidīt
Clone
Apstiprināt
Noraidīt
clean
Apstiprināt
Noraidīt
invoke
Apstiprināt
Noraidīt
associate
Apstiprināt
Noraidīt
link
Apstiprināt
Noraidīt
contains
Apstiprināt
Noraidīt
append
Apstiprināt
Noraidīt
getLast
Apstiprināt
Noraidīt
getRandom
Apstiprināt
Noraidīt
include
Apstiprināt
Noraidīt
combine
Apstiprināt
Noraidīt
erase
Apstiprināt
Noraidīt
empty
Apstiprināt
Noraidīt
flatten
Apstiprināt
Noraidīt
pick
Apstiprināt
Noraidīt
hexToRgb
Apstiprināt
Noraidīt
rgbToHex
Apstiprināt
Noraidīt
$family
$hidden
Apstiprināt
Noraidīt
overloadSetter
Apstiprināt
Noraidīt
overloadGetter
Apstiprināt
Noraidīt
extend
Apstiprināt
Noraidīt
implement
Apstiprināt
Noraidīt
Hide
Apstiprināt
Noraidīt
protect
Apstiprināt
Noraidīt
attempt
Apstiprināt
Noraidīt
pass
Apstiprināt
Noraidīt
delay
Apstiprināt
Noraidīt
periodical
Apstiprināt
Noraidīt
$constructor
alias
Apstiprināt
Noraidīt
mirror
Apstiprināt
Noraidīt
pop
Apstiprināt
Noraidīt
push
Apstiprināt
Noraidīt
reverse
Apstiprināt
Noraidīt
shift
Apstiprināt
Noraidīt
sort
Apstiprināt
Noraidīt
splice
Apstiprināt
Noraidīt
unshift
Apstiprināt
Noraidīt
concat
Apstiprināt
Noraidīt
join
Apstiprināt
Noraidīt
slice
Apstiprināt
Noraidīt
indexOf
Apstiprināt
Noraidīt
lastIndexOf
Apstiprināt
Noraidīt
filter
Apstiprināt
Noraidīt
forEach
Apstiprināt
Noraidīt
every
Apstiprināt
Noraidīt
map
Apstiprināt
Noraidīt
some
Apstiprināt
Noraidīt
reduce
Apstiprināt
Noraidīt
reduceRight
Apstiprināt
Noraidīt
forEachMethod
Apstiprināt
Noraidīt
each
Clone
clean
invoke
associate
link
contains
append
getLast
getRandom
include
combine
erase
empty
flatten
pick
hexToRgb
rgbToHex