2007. gada 13. decembrī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, A.Sīlis, J. Dambis, S. Ņikiforovs, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs, M.Saukāns;
Kolēģijas goda locekļi: S.Grava
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula,
Būvvalde: A. Cinis;
Projektēšanas biroju pārstāvji: O. Salputra, R Bruzgulis, A. Širokovs, I. Šļivka, M. Zemītis, A. Līkops
Pasūtītāju pārstāvji: U. Albins, J. Gombergs
Plašsaziņas līdzekļi: K .Iļjinska – Dienas bizness, L.Lazdiņa, A.Riekstiņa – Diena, L .Jaunošāne – BNS, Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

1. Daudzstāvu pazemes autostāvvieta zem 13. janvāra ielas un gājēju tunelis zem Gogoļa ielas pie tirdzniecības centra „Stockmann”; būvniecības iecere
   Projektētājs: SIA „Arplan”
   Pasūtītājs: SIA „Stockmann”
2. Puķu tirgus paviljoni Vērmanes dārzā pie Tērbatas ielas, skiču projekts
   Projektētājs: Matīss Zemītis, Arvīds Līkops, Ieva Miķelsone
   Pasūtītājs: SIA „ Saktas zieds” [īpašnieks Rīgas Dome, apsaimniekotājs p/a „Rīgas dārzi un parki”
3. Daudzstāvu daudzdzīvokļu ēka Brīvības ielā 104, skiču projekts
   Projektētājs: SIA „Arhitektu kompānija „Ivara Šļivkas birojs”
   Pasūtītājs: J. Gombergs
4. Daudzdzīvokļu māju un biroju komplekss Brīvības gatve 448; skiču projekts
   Projektētājs: SIA „Studio Megapolis”
   Pasūtītājs: R. Čīma

Kolēģijas lēmums: 1. Daudzstāvu pazemes autostāvvieta zem 13. janvāra ielas un gājēju tunelis zem Gogoļa ielas pie tirdzniecības centra „Stockmann”; būvniecības iecere.
1.1.Atzīmēt, ka piedāvātā iecere neturpina plenēra [„Stockmann” centra Rīgā nākotnes vīzijas] ideju attīstību - ar vērienīgu risinājumu radīt kvalitatīvu publisko ārtelpu tirdzniecības centram piegulošajā areālā, bet pamatā risina tikai utilitārās stāvvietu izvietošanas intereses;
1.2. Nav pieņemams piedāvātais transporta risinājums:
- priekšlikums nav pamatots ar satiksmes plūsmu aprēķinu, kur ievērtēti Rīgas vēsturiskā centra satiksmes infrastruktūras attīstības plāna risinājumi;
- autostāvvietu konkrētais priekšlikums jau tā satiksmes plūsmu noslogotajā vietā transporta situāciju padara vēl sarežģītāku, jo tā tiek pakārtota stāvvietu risinājumam;
1.3. Nav pieņemams publiskās ārtelpas attīstības piedāvājums:
- gājēju tuneļa pamatfunkcija, kas nav papildināta ar tirdzniecības funkciju ir utilitārs risinājums;
- pārskatāms autostāvvietu inženiertehniskais risinājums: ventilācijas virszemes tehnisko būvju iespaidīgie apjomi mazina pilsētvides kvalitāti;
- novēršams mazo arhitektūras formu [nobrauktuves - izbrauktuves, noejas-uzejas] izvietojuma haotiskais raksturs;
1.4. Pilsētas Būvvaldei :
- izvērtējot būvniecības ieceri par tirdzniecības centra autostāvvietu ierīkošanu, jāvadās no principa, ka virsuzdevums Rīgas vēsturiskā centra plānā pazemes autostāvvietu izvietošanai zem 13. janvāra ielas un Marijas ielas ir sabiedrības interesēs Vecrīgas atslogošana no autostāvvietām, kā arī jāņem vērā ārzemju pieredze, ka pilsētu vēsturiskajos centros lielajiem veikaliem stāvvietu nav;
- detalizēti un precīzi jādefinē nosacījumi autostāvvietas un pazemes tuneļa projektēšanai;
1.5. Atbilstoši šim kolēģijas lēmumam koriģētais un Būvvaldē izsniegtiem projektēšanas noteikumiem izstrādātais priekšlikums izskatāms kolēģijā atkārtoti, ar detalizētu recenziju par piedāvāto transporta risinājumu ;
1.6. Ja netiek realizēti plenēra - konkursa uzvarētāju pilsētvides sakārtošanas priekšlikuma principi, organizējams jauns konkurss. 2. Puķu tirgus paviljoni Vērmanes dārzā pie Tērbatas ielas, skiču projekts.
2.1. Atzīmēt, ka:
- piedāvātais priekšlikums, kas nav bij. „Saktas” puķu tirdziņa Merķeļa ielā tradīciju turpinājums, izvērtējams kontekstā ar parka attīstības koncepciju,
- pilsēta ir zaudējusi parka teritorijā esošo „Vernisāžas” ēku, stāvvietas teritoriju pie tās un bij. puķu tirdziņa teritoriju pie Merķeļa ielas,
- ja puķu tirdzniecība tiek organizēta jaunā vietā parka teritorijā, tad parkam kompensējama vismaz stāvvietas teritorija;
2.2. Arhitektūras konkursā par labāko atzītais priekšlikums, kas nav pagaidu būve un būtībā paredz veikalu parka teritorijā, pilnībā atdala ielas telpu no parka telpas, kā arī piedāvā apjoma ļoti aktīvu jumta formu ar dinamisku arhitektonisku izteiksmi - šai vietai neatbilst;
2.3. Puķu tirdzniecības vieta jāveido:
- kā lineāra struktūra gar ielu [ielas sarkanajās līnijās vai parka teritorijas joslā gar ielas sarkano līniju] ar izteiktiem pārtraukumiem, lai parka telpa ir redzama no ielas telpas; tai jāfunkcionē tikai no ielas puses;
- kā „caurspīdīga” pagaidu būve, kur ziedus pārdod pie galdiem zem vienkāršas formas, maksimāli vieglas konstrukcijas nojumēm un galdiem priekšā izvietotām ziedu ekspozīcijām, kas piešķirtu zināmu vizuālu kvalitāti ielas publiskajai ārtelpai;
2.4. Ņemot vērā izvietojumu bulvāru loka pilsētvidē, šim jābūt smalkam dizaina objektam, ar augstai tehnoloģijai raksturīgajiem apdares paņēmieniem un formām;
2.5. Sakarā ar tiešo parka tuvumu objekts būtu risināms kā enerģētiski pašpietiekams – izmantojot saules baterijas, lietus ūdens savākšana ziediem un tml.;
2.6. Pie tirdziņa aizliedzama īslaicīgas autostāvvietas iespēja, lai netraucētu sabiedriskā transporta kustību;
2.7. Būvniecība pieļaujama saņemot Pilsētas domes garantijas, ka:
- netiks mainīts būves īslaicīgas lietošanas statuss,
- zeme netiks iznomāta ilgtermiņa nomā,
- zeme tiks nomāta bez privatizācijas iespējām,
- objekta ekspluatācija pieņemama bez iespējas mainīt funkciju - ja no puķu tirdzniecības funkcijas atsakās - būves jādemontē ;
2.8. Būvniecība un ekspluatācija pieļaujama ja tiek saņemtas pasūtītāja garantijas, ka:
- netiek palielināts tirdzniecības vietu skaits;
- patvaļīgi transformēts apjoma arhitektoniskais risinājums un raksturs. 3. Daudzstāvu daudzdzīvokļu ēka Brīvības ielā 104, skiču projekts
3.1. Atzīt, ka arhitektūras konkursā par labāko atzītā projekta atsevišķi fasāžu risinājuma paņēmieni rada šaubas un ir vismaz diskutabli, jo neiekļaujas ielas apbūves frontes raksturā un būtu pārdomājami tālākā projektēšanas gaitā:
- horizontālie slīpinājumi, kā starpdzegas motīvs, ko blakus esošo fasāžu uzsvērtais horizontālais raksturs vēl pastiprina, ievieš nevajadzīgu nervozitāti;
- kontekstā ar esošās apbūves ailojuma izsvērto ritmu, kas raksturīgs dotajā pilsētvidē piedāvātā aritmija – bez sistēmas izmētātu logaiļu izvietojums, nav pamatots;
- fasādes izliekumu „viļņa” dimensija plānā nosakāma nepārkāpjot izvirzījumu pieļaujamos normatīvus;
- bloķējuma vietas risinājums ar blakus esošo apbūvi, paredzot šauras brandmūra joslas fragmentus – nevajadzīgi sadrumstalo fasādi;
- apdare – itāļu marmora pielietojums nav pārliecinošs;
3.2. Kā pozitīvu un saglabājamu atzīmēt publiskās ārtelpas kvalitatīvu risinājumu, pirmā stāva līmenī apjomu atvirzot no ielas sarkanās līnijas. 4. Daudzdzīvokļu māju un biroju komplekss Brīvības gatve 448; skiču projekts.
4.1.Atzīmēt vietas īpašo statusu, jo zemes gabals atrodas pie pilsētas galvenās ielas, kas vienlaicīgi ir otra galvenā pilsētas telpiskās kompozīcijas ass, kā arī vietas „garu”, ko apkārtesošajā teritorijā rada Brīvdabas muzejs;
4.2. Piedāvātajā ēku kompleksa apjomu novietnes un arhitektoniskajā risinājumā izpratne par vietu nav sasniegta - tas šai vietai neatbilst, ir svešs;
4.3. lai panāktu vietas statusam atbilstošu arhitektūras kvalitāti, kategoriska prasība ir rīkot atklātu arhitektūras ideju konkursu, precīzi nodefinējot nosacījumus un uzticot tā rīkošanu Latvijas arhitektu savienībai sadarbībā ar Būvvaldi.

2007. gada 29. novembrī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, A.Sīlis, J. Dambis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga, U. Kupča;
Būvvalde: A. Cinis, V. Brūzis;
Projektēšanas biroju pārstāvji: R. Svētiņa; R. Krieviņš, U. Zanders, I. Bruzgule, M. Krūmiņš, M. Sleja; G. Didrihsons;
Pasūtītāju pārstāvji: U. Albins;
Plašsaziņas līdzekļi: K .Iļjinska – BNS, I..Drazdovska – Dienas bizness Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

1. 1. Darījumu iestādes jaunbūve Stacijas laukumā 1; attīstības priekšlikums,
   Projektētājs: birojs ”Depo projekts”,
   Pasūtītājs: SIA „Attīstības aģentūra”;
2. 2. Bankas ēka Brīvības gatvē 275; skiču projekts,
   Projektētājs: „Arhitektes R.Svētiņas projekts,
   Pasūtītājs: Haiks Nikogosjans
3. 3. Dzīvojamās ēkas rekonstrukcija Mežaparkā Ezermalas ielā 49,
   Projektētājs: birojs „Didrihsons. Arhitekti”,
   Pasūtītājs: Jānis Valeika

Kolēģijas lēmums: 1. Darījumu iestādes [viesnīca, veikali, biroji vai veikali, biroji] jaunbūve Stacijas laukumā 1, Elizabetes un Satekles ielu stūrī; attīstības priekšlikums;
1.1. precizētais konkursa priekšlikums vērtējams kā interesants un kopumā atbalstāms un attīstāms kontekstā ar Kubu un Šāleru
-----------------
1.2. attīstot tālāk apjoma un fasāžu risinājumus:
1.2.1. saglabāt priekšlikumā iestrādāto principu, ka fasādes struktūras risinājums mainās atbilstoši funkcijai, ņemot vērā iespējamo funkciju izmaiņu,
1.2.2. novērst fasādes nervozo raksturu, skaidrāk akcentējot dzegas un kores līnijas un izvērtējot detaļu pārbagātības pielietojuma pamatotību
1.2.3. īpašu uzmanību pievērst priekšlikumā shematiski risinātajai apjoma fasādei gar dzelzceļu, kam būtiska nozīme perona telpas veidošanā
1.2.4. Rīgas perimetrālās apbūves tradīcijai raksturīgā stūra akcenta orientācija pilsētbūvnieciski pamatojama, forma veidojama izejot no ēkas kopapjoma, nesagraujot tā struktūru un atsakoties no detaļu daudzveidības
1.3. ieteikt izvērtēt iespēju vēsturiskas pārmantojamības vārdā iekļaut ēkas apjomā bij. Pasta debarkaderi
1.3. brandmūris, kā attīstīsies, ja nebūs viesnīcas funkcija
1.7. ieejām jāizriet no kopējās ielu kustību struktūras ?
1.4. skiču stadijā projekts izskatāms Būvvaldes padomes sēdē
1.5. Ieteikt Rīgas pilsētas būvvaldei iniciēt areāla [-----------] kopēja maketa izveidošanu, lai varētu izvērtēt ----------
1.6. Lūgt LAS un Rīgas pilsētas būvvaldi Žūriju protokolos paredzēt žūrijas kopīgam prēmēto darbu slēdzienam, vērtējumam 2. Bankas ēka Brīvības gatvē 275; skiču projekts,
2.1. Lūgt pasūtītājam izvērtēt iespēju :
2.1.1. mainīt zemes gabala attīstības funkciju, atsakoties no bankas funkcijas, jo:
- bankas funkcijai paredzētais divstāvu apjoms pēc augstuma neatbilst pilsētvides raksturam, kam jāveidojas atbilstoši Brīvības gatves kā pilsētas galvenās ielas statusam, neizejot no kvartālā esošās fiziski degradētās mazstāvu apbūves, kam nepiemīt ne vēsturiskās, ne arhitektoniskas vērtības
- bankas funkcijai atbilstošā ēkas konfigurācija nav tipoloģiski raksturīga vietas plānojuma struktūrai
- zemes gabala platība nedod iespēju nodrošināt nepieciešamo stāvvietu skaitu
2.2. ja pasūtītājs tomēr paliek pie bankas funkcijas, atrodot risinājumu stāvvietu skaita nodrošināšanai, būtu racionāli pamatus ielikt ar aprēķinu, ka perspektīvē apjoms paaugstināms līdz optimālajam 5 stāvu augstumam, atbilstoši perimetrālās apbūves principiem,
2.3. lūgt autoram izstrādāt fasādes risinājuma variantus, jo piedāvātais fasādes risinājumam ir dekonstruktīvs, brūkošs raksturs – nav vides kontekstā, aplikatīvs paņēmiens, kas neatbilst iekšējai struktūrai. Īpašam tēlam jābūt organiskam pret iekšējo telpu un blakus esošo vidi, pretenciozs, fasāde par nervozu, neiet kopējā struktūrā, autoram ir pienākums pret pilsētu, pieticība var nākt par labu, dekoratīvs paņēmiens – vai der solīdai bankai – tēls neatbilst saturam.
2.7. atbilstoši kolēģijas ieteikumiem koriģētu skiču projektu izskatīt būvvaldes sēdē 3. Dzīvojamās ēkas rekonstrukcija Mežaparkā Ezermalas ielā 49,
3.1. Uzteicama pasūtītāja vēlme atjaunot Mežaparka ēkas vēsturisko veidolu pēc E. Kupfera 1907. gadā izstrādātajiem projekta materiāliem, likvidējot daudzos nekvalitatīvos uzslāņojumus, kas veikti pēc ugunsgrēka pēckara gados un atjaunojot apjoma proporcijas, materiālu un detaļu kultūru un kvalitāti
3.2. Ņemot vērā, ka rekonstrukcijas projekts paredz ēkas vēsturiskā veidola atjaunošanu, piekrist, kā izņēmumam, apbūves intensitātes rādītājam 26% pieļaujamo 20% vietā, kas radies paredzot izmantot bēniņu stāvu, nemainot tā apjomu.
3.3 Jumta izbūvju logu formu un izmērus paredzēt atbilstošus jumta formas raksturam un lomai ēkas apjoma kopējā kompozīcijā
3.4. Ieteikt Pilsētas attīstības departamentam iestrādāt Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumos punktu, ka analogos gadījumos, kad sakarā ar bēniņu stāva izmantošanu vēsturiskajās ēkās apbūves blīvums pārsniedz pieļaujamo, lēmumu par tā pieļaujamību pieņem VKPAI un RPAN, izvērtējot piedāvājuma arhitektūras kvalitātes.

2007. gada 8. novembrī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A. Kronbergs, A.Sīlis, P. Strancis, J. Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, J. Domburs; M. Saukāns;
Īpaši aicinātas amatpersonas: E. Krastiņš;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Būvvalde: A. Cinis;
Projektēšanas biroju pārstāvji: E. Vecumnieks, D. Bērziņš, K. Rukuts, R. Bruzgulis;
Pasūtītāju pārstāvji: J.Dinne, R. Puhoms, V. Dinne, M. Rītiņš, D.Tomsone,
Plašsaziņas līdzekļi: K .Iļjinska – BNS, I. Martinsone - LAM, L. Lazdiņa – Diena, I..Drazdovska – Dienas bizness, I. Šmits – LAM, E. Ozola – A4D, I. Vatoļins – ČAS; Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

1. Attīstības priekšlikums kvartālam „Spīķeri”
   Projektētājs: „Vecumnieks & Bērziņi”
   Pasūtītājs: pilnsabiedrība „Spīķeri”
2. Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūve Dzelzavas ielā 74
   Projektētājs: „Arhitekta K. Rukuta birojs”
   Pasūtītājs: „Selvaag Latvija”
3. Tirdzniecības centrs „Homecenter Alfa” un biroja ēkas jaunbūve Brīvības gatvē pie Šmerļa ielas
   Projektētājs: „Arogruppen Arkitekter AB”
   Pasūtītājs „Brīvības 382”

Kolēģijas lēmums: 1. Attīstības priekšlikums kvartālam „Spīķeri”:
1.1. Atzīmēt, ka piedāvātā kvartāla plānojuma un telpiskā struktūra, papildinot esošo noliktavu ansambli ar jauniem apjomiem ir saderīga ar vēsturisko kontekstu;
1.2. Tālākā projekta attīstībā gaitā :
1.2.1. risināms ēku ansambļa funkcionāls un telpisks nobeigums Siena tirgus laukumā, ko Rīgas vēsturiskā centra plāns iezīmē kā noliktavu ansambļa plānojuma un telpisko sastāvdaļu;
1.2.2. saglabājama dzīvojamās funkcijas klātbūtne.
1.3. Atbalstāms priekšlikumus par restorāna apjoma izvietojumu ūdensmalā, kas dažādotu krastmalas telpisko struktūru un kas varētu būt „enkurobjekts” visa kompleksa veiksmīgai realizācijai.
1.4. Atbalstāms priekšlikums telpiski iezīmēt Spīķeru ansambli pilsētvidē ar otrā līmeņa pāreju pāri Krasta ielai.
1.5. Par pozitīvu atzīmējama piedāvātā funkciju daudzveidība un to blīvums [ t. sk. gastronomijas skola, zaļais tirgus].
1.6. Lai racionāli risinātu teritorijas funkcionālo izmantošanu, nav iebildumu pret sarkano līniju transformāciju, paredzot attiecīgus gājēju un inženiertīklu koridoru servitūtus.
1.8. Turpināma ansambļa integrēšana apkārtējā teritorijā, risinot gājēju un autotransporta plūsmas saistībā ar tuvāku un tālāku pilsētvidi, t. sk. kopējo Daugavas krastmalas joslu, Vecrīgu izmantojot jaunveidojamo saikni pa Kungu ielu – caurlauzumu zem dzelzceļa – autoostas reritoriju - tiltu pāri Pilsētas kanālam un ievērtējot perspektīvo Daugavas šķērsojumu Turgēņeva ielas asī.
1.9. Lūgt Rīgas Domes Satiksmes departamentu rekonstruēt Maskavas ielas braucamās daļas segumu – tā augstuma atzīmes tramvaja sliežu daļā, lai nodrošinātu gājējiem ērtu ielas šķērsošanas iespēju pāreju vietās.
1.10. Lūgt VKPAI atbalstīt priekšlikumu veidot vieglas konstrukcijas pārejas starp noliktavu apjomiem un pārsegumu gājēju ielai, lai radītu funkcionāli ērtu un laika apstākļu mazāk ietekmētu pasāžu struktūru.
1.11. Lūgt pilsētas attīstības departamentu uzņemties likumdošanas iniciatīvu, virzot jautājumu par grozījumiem aizsargjoslu likumā attiecībā uz iespēju izvietot atsevišķās – funkcionāli un telpiski pamatotās krastmalu vietās ēku apjomus, lai veidotu ainaviski daudzveidīgu krastmalas panorāmas telpisko struktūru.
1.12. Aicināt Rīgas Domi atbalstīt Sarkano spīķeru ansambļa rekonstrukcijas un attīstības projekta realizāciju [ t, sk .attiecībā uz krastmalas teritoriju izīrēšanu un restorāna izbūvi ūdensmalā]. 2. Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūve Dzelzavas ielā 74 [būvniecības iecere]:
2.1. Uzteikt autoru plašāku skatījumu uz teritoriju, veicot apjoma telpisko analīzi;
2.2. Atzīmēt par pieņemamu niansētu trīs dažāda augstuma apjomu kompozīcijas principa izmantošanu.
2.3. Nav pārliecinošs konkrētās ekspresīvās kopformas pielietojuma pamatojums, jo izbūves vieta nav īpaša pilsētbūvnieciska akcenta vieta, kā arī jaunbūvei nav pilsētas nozīmes sabiedriska funkcija.
2.4. Kopformas telpiskās struktūras risinājuma paņēmiens neatbilst vietējai mentalitātei, bet konkrētajam risinājumam trūkst harmonijas.
2.5. Torņu augšgalu savienojums ar horizontālām pārejām ar tur izvietotu apkalpes funkciju, nav pamatots ne funkcionāli, ne no biznesa viedokļa un ir pārāk konstruktīvi un tehnoloģiski komplicēts;
2.5. 4 stāvu platformas apjoms, kas atvēlēts sabiedriskai funkcijai, sadalāms, veidojot racionālu, ar gājēju plūsmām sabalansētu iekšēju plānojuma struktūru un ar precīzu funkciju sadalījumu;
2.6. Projekta autoriem ņemt vērā, ka vides raksturu veidojošais brīvās teritorijas rādītājs nosakāms ņemot vērā procentuālo attiecību starp pilietotām funkcijām. 3. Tirdzniecības centrs „Homecenter Alfa” un biroja ēkas jaunbūve Brīvības gatvē pie Šmerļa ielas [būvniecības iecere]:
3.1. Atzīmēt, ka jaunā t/c „Homecenter Alfa” kā arī esošā t/c „Alfa” projektējamo apjomu gar Brīvības gatvi izvietojums, to kārtojums un funkciju salikums iezīmē tendenci, kas tika aprobēta kolēģijas 02.11.2006.g. un 09.11. 2006. g. sēdēs, nosakot apjomu izvietojuma pilsētbūvnieciskos kritērijus.
Šāda attīstības tendence atbilst Teikas rajonā ielai raksturīgajam apbūves veidam, kam piemīt atvērtas perimetrālas apbūves iezīmes.
3.2. Paaugstināta kvalitāte prasāma fasāžu risinājumam gan gar Brīvības gatvi, gan Šmerļa ielu [īpaši daļā, kas tuvināta Brīvības gatvei].
3.3. Lai iegūtu pilsētas galvenās ielas telpiski kvalitatīvu apbūvi, būvniecība veicama vienā kārtā – 5 stāvu biroju ēka, kas izvietota uz Brīvības gatves apbūves līnijas jāizbūvē vienlaicīgi ar tirdzniecības centru, kas izvietots aiz tās, ievērojami samazinot atklāto autostāvvietu apjomu.
3.4. Telpa starp esošo tirdzniecības centru „Alfa” un projektējamo tirdzniecības centru „Homecenter Alfa” veidojama kā aktīva kvalitatīva publiskā ārtelpa ar dažādu aktivitāšu zonām un saistībā ar aizmugurē esošo Biķernieku mežu.
3.5. Būvvaldei jāuztur prasība, ka a/s „Augstspriegumu tīkls” un attīstītājam turpmākajā projekta attīstības gaitā jārealizē augstsprieguma gaisa līnijas, kas šķērso teritoriju un Brīvības ielu, ieguldīšana kabelī.

2007. gada 11. oktobrī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: E. Bērziņš, A.Sīlis, P. Strancis, J.Dripe;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, M. Gailis, J. Domburs, M. Saukāns;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Būvvalde: V. Brūzis;
Projektēšanas biroju pārstāvji : D. Zalāne, A.Roķis, A.Jansone, T.Tovstuļaks;
Pasūtītāju pārstāvji: A.Čiževskis, I.Stepanovs, A. Molders;
Plašsaziņas līdzekļi: K.Iļjinska – BNS, I. Martinsone - LAM, A.Riekstiņa – Diena; Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

1. Daudzfunkcionāla ēka Sporta ielā [skiču projekts] - atkārtoti
   Tirdzniecības un biroju komplekss Grostonas ielā, 1
   Pasūtītāji: SIA „Kates centrs” un SIA „Irbis A”
   Projektētājs: SIA „Diānas Zalānes projektu birojs”;

Kolēģijas lēmums: 1. Daudzfunkcionāla ēka Sporta ielā [skiču projekts] – atkārtoti.
1.1. Atzīmēt, ka projekta priekšlikuma arhitektoniski telpiskā kompozīcija ieguvusi pozitīvu attīstību atbilstoši kolēģijas 25.01.2007 sēdes lēmumam – variēti apjomu augstumi un fasāžu risinājumi atbilstoši katra apjoma konkrētai funkcijai;
1.2. Tālākā projekta attīstībā:
1.2.1. pilnveidojams ēku pirmo stāvu arhitektoniskais risinājums, t.sk. izvērtējot garāžu apjomu daļās pielietoto vertikālo elementu robusto raksturu;
1.2.2. meklējami arhitektūras detaļu elementi pārejai no ēku apjomu apaļās formas uz jauno „lāses” formu un jaunās formas pilnveidošana, lai likvidētu radikālo kontrastu ar atšķirīgo apaļās formas estētiku;
1.3. Pilnveidojama publiskās ārtelpas kvalitāte, ievērtējot tai skaitā, ka pasākumu laikā arēnā „Rīga” un olimpiskajā sporta centrā kvartāla teritoriju var aptvert intensīvas gājēju un auto transporta plūsmas [biroju „Nams”, „Arhis” un „8am” izstrādātajā visa Skanstes ielas rajona skicē Grostonas iela plānota kā gājēju koncentrācijas iela – bulvāris]:
1.3.1. pārskatāms pagalma zonējums un plānojuma struktūra, veidojot racionālu ceļu izvietojumu, atdalot iekšējā tranzīta ceļus, panākot prioritāti gājējam un integrējot pagalmu pieguļošo teritoriju plānojuma struktūrās [apbūves gabals ar sabiedrisku ēku ZA daļā];
1.3.2. pilnveidojams pagalma telpiskais modelis, panākot intimitātes – privātas telpas izjūtu, izvērtējot „ekrānu” veidošanu pret apkārtējām ielām un ņemot vērā 3 stāvu garāžu apjomu nesaderību ar bērnu rotaļu laukumu konkrēti un iekšpagalma vidi kopumā;
1.3.3. ievērtējams mazo arhitektūras formu, tēlniecības un dizaina elementu pielietojums;
1.3.4. izstrādājama Sporta un Grostonas ielas stūra [pašreiz DUS teritorija] telpiskās attīstības koncepcija;
1.4. Koriģēto skiču projektu izskatīt Būvvaldes padomes sēdē;
1.5. Atzīmēt kolēģijas padomnieka J.Krastiņa īpašo viedokli, ka pilsētas teritorijas plānojuma līdz 14 stāviem pieļautā apbūve apskatāmajā teritorijā, kontekstā ar blakusesošajiem RVC perimetrālās apbūves kvartāliem, nav pilsētbūvnieciski pamatots risinājums;
1.6. Lūgt pilsētas attīstības departamentu uzņemties likumdošanas iniciatīvu, virzot jautājumu par grozījumiem aizsargjoslu likumā attiecībā uz iespēju iebūvēt DUS ēku apjomos.

2007. gada 27. septembrī
Arhitektu namā, Torņa ielā 11

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A.Sīlis, A. Kronbergs, J. Dambis, S. Ņikiforovs, J.Dripe;
Kolēģijas goda locekļi: G.Asaris, S.Grava;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, A. Kreislers, J. Domburs;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Projektēšanas biroju pārstāvji : U.šēnbergs, H.Gūtmane, L. Leitāne, M. Gerauts, J.Zvejnieks, A. Kleinbergs, V. Rauhvargere, Z.Jauja, L.Brūvere;
Pasūtītāju pārstāvji: A. Tauriņš, D. Hasana, V. Gailītis;
Plašsaziņas līdzekļi: K.Iļjinska – BNS, A.Zvirgzdiņš – A4D, I.Drazdovska – „Dienas bizness”, I.Vatoļins – „Čas”, I. Martinsone, I. Zībarte. Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

1. Multifunkcionāla apbūve Brīvības ielā 187, Etnas ielā 12; būvniecības iecere;
   Projektētājs: projektēšanas birojs „Arhis”,
   Pasūtītājs: „Arca Noae Development”;
2. Dzvokļu un darījumu iestāžu komplekss Slokas ielā 181; būvniecības iecere;
   Projektētājs: „Birojs A”,
   Pasūtītājs: „MRE”;
3. Komplekss „Buru sala” Mūkusalas ielā 45/47; attīstības koncepcija teritorijai starp Mūkusalas ielu, Buru ielu un Kileveina grāvi;
   Projektētājs: „Uģis Šēnbergs, arhitekts”, Beļģijas arhitektu birojs 51N4E,
   Pasūtītājs: SIA „Celtniecības pasaule”.

Kolēģijas lēmums: 1. Multifunkcionāla apbūve Brīvības ielā 187, Etnas ielā 12; būvniecības iecere.
1.1. Konkursa rezultātā iegūtā projekta priekšlikuma plānojuma principi koriģējami:
1.1.1. Ņemot vērā ka teritorija atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Rīgas vēsturiskais centrs” robežās un tās plānojuma struktūrai jāatbilst „Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem”, jāparedz:
- kvartālu perimetrālās apbūves princips,
- Etnas ielas pagarinājums līdz Mazajai Klijānu ielai, saskaņā ar apstiprinātajām ielas sarkanajām līnijām, kas pilnveidotas no teritorijas struktūras sakārtošanas un transporta risinājuma viedokļa;
1.2. Iekškvartālu gājēju ceļš - pasāža veidojama plašāka ar izvērstāku, uzsvērtāku ieejas daļu no Brīvības ielas puses;
1.3. Esošās apbūves nojaukšana pamatojama, nosakot un izvērtējot ēku kultūrvēsturisko vērtību;
1.4. Koriģējami konkursa projekta telpiskā un arhitektoniskā risinājuma principi:
1.4.1. Apbūve gar Brīvības un Mazo Klijānu ielu risināma, saskaņā ar vēsturiskā centra pilsētvidei raksturīgajiem fasāžu struktūras veidošanas paņēmieniem un detaļu mērogu;
1.4.2. Ņemot vērā, ka projektējamā kompleksa apjoms uz Brīvības un Mazās Klijānu ielas stūra pilsētas struktūrā ieņem īpašu vietu [ievads vēsturiskajā centrā no Vidzemes puses, atrašanās skata leņķī virzienā no Gaisa tilta, jo blakus kvartāls ir ar iedziļinājumu pret Brīvības ielu, kā arī atrašanās Krišjāņa Barona ielas asī], īpaša uzmanība pievēršama stūra akcenta izvietojumam, formai un orientācijai konkrētajā ielu telpā.
Atzīt ka vietas statuss pieļauj zināmas atkāpes no saistošajiem noteikumiem [kopapjoma augstums virs 24 m, stūra akcenta kopējais grīdas laukums virs 5% no stāva kopējā grīdas laukuma] ar nolūku iegūt pilsētbūvnieciskā un arhitektūras risinājuma kvalitāti. Galīgais lēmums šajā jautājumā var tikt pieņemts Rīgas vēsturiskā centra padomē, uz sagatavotu pilsētbūvnieciskas analīzes materiālu pamata;
1.5. Ieteikt izvērtēt paredzamo funkciju [tirdzniecības, darījumu, dzīvojamās] savstarpējās procentuālās attiecības, analizējot konkrēto pilsētbūvniecisko un transporta situāciju kā arī izvērtēt iespēju lielveikalu reducēt uz vairākiem mazākiem veikaliem, kas raksturīgi vēsturiskā centra pilsētvidei;
1.6. Ieteikt iekļaut attīstāmajā teritorijā zemes gabalu ar vizuāli mazvērtīgu koka ēku Brīvības ielā 195, lai gar ielas fronti iegūtu kvalitatīvu jaunu apbūvi.
1.7. Koriģētais priekšlikums izskatāms Būvvaldes padomes sēdē un informatīvi skatāms kolēģijas sēdē. 2. Dzīvokļu un darījumu iestāžu komplekss Slokas ielā 181; būvniecības iecere.
2.1. Kompleksa telpiskais un arhitektoniskais risinājums ņemams par pamatu un attīstāms, lai ienestu jaunu, mūsdienīgu kvalitāti savulaik izveidotajā mikrorajona pilsētvidē, t.sk. meklējot jaunu risinājumu vienlaidus viesnīcas apjomam gar Slokas ielu - veidojot cilvēkam atbilstošu mērogu apjomu kārtojumā;
2.2. Panākama publiskās ārtelpas kvalitāte attiecībā uz funkcionālu gājēju ceļu struktūras izveidošanu, ko apgrūtina dažādu funkciju sadalījums pa apjomu stāviem;
2.3. Atbalstīt iespējamo maksimālo stāvu skaita palielinājumu par 35% - līdz 12 stāviem, kas dotu iespēju veidot ainavisku ārtelpu; Ja Būvvalde pieņems attiecīgu lēmumu, 12 stāvu apjomi izvietojami daļā pie projektējamās ielas –Anniņmuižas bulvāra augstbūvju virzienā. 3. Komplekss „Buru sala” Mūkusalas ielā 45/47; attīstības koncepcija teritorijai starp Mūkusalas ielu, Buru ielu un Kileveina grāvi.
3.1. Kā pozitīva atzīmējama abu konkursa uzvarētāju arhitektu kolektīvu sadarbība, kuras kopdarbā integrēti būtiskākie katra atsevišķā projekta plānojuma struktūras elementi, t. sk. kanāls un laukums;
3.2. Atzīmēt nepieciešamību kopējo plānojuma un telpisko struktūru veidot kontekstā ar Kileveina grāvi, kā tas tika risināts abos konkursa projektos;
3.3. Meklējams risinājums laukuma un krastmalas funkcionālai sasaistei;
3.5. Augstumu palielināšana daļai ēku virs atļautajiem 6 stāviem, kas dod iespēju veidot kompozicionāli bagātu telpisko struktūru, principiāli atbalstāma. Konkrētu lēmumu par maksimāli pieļaujamo stāvu skaitu iespējams pieņemt tikai pēc Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas izstrādāšanas – orientējoši š.g. beigās;
3.4. Izvērtējami un risināmi jautājumi, kas saistīti ar ūdenstransportu – tā pārvietošanos un piestātnēm saistībā ar konkrētā peldlīdzekļa prasībām.

2007. gada 13. septembrī
Rīgas pilsētas arhitekta birojs, Audēju ielā 2

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A.Sīlis, A. Kronbergs, E. Bērziņš, J. Dambis, S. Ņikiforovs, J. Dripe;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris, S. Grava;
Kolēģijas padomnieki: A. Kreislers;
Īpaši aicinātas amatpersonas: E. Krastiņš;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Pilsētas Būvvalde: A. Cinis, V. Brūzis;
Projektēšanas biroju pārstāvji : R. Rozenvalds;
Pasūtītāju pārstāvji: A. Gromovs;
Plašsaziņas līdzekļi: K. Iļjinska – BNS, A. Zvirgzdiņš – A4D, Sēdi vada: J. Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

1. Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūve un dzīvojamās ēkas rekonstrukcija Miera ielā 2, konkursa priekšlikums,
   Projektētājs: arhitektu birojs „SZK un partneri”,
   Pasūtītājs: M2 Projekts SIA;
2. Administratīvā ēka Brīvības gatvē 212a, skiču projekts,
   Projektētājs: SIA „ER3”,
   Pasūtītājs: V. Bērziņš.

Kolēģijas lēmums: 1. Daudzfunkcionālas ēkas jaunbūve un dzīvojamās ēkas rekonstrukcija Miera ielā 2, konkursa priekšlikums:
1.1. Konkursa projekta arhitektoniskā risinājuma principi un to tālāka attīstība atbalstāmi, lokālā augstuma akcenta piedāvājumu atzīstot par pilsētbūvnieciski pamatotu un nepieciešamu Rīgas vēsturiskā centra telpiskās kvalitātes pilnveidošanai;
1.2. Ņemot vērā, ka projektējamais apjoms pilsētas struktūrā ieņem īpašu vietu [atrašanās uz Brīvības ielas pagrieziena ass, četru ielu krustojumā, Dailes teātra laukuma tiešā tuvumā], atzīt ka vietas statuss pieļauj zināmas atkāpes no saistošajiem noteikumiem [kas ierobežo apjoma formveidi], ar nolūku iegūt pilsētbūvnieciskā un arhitektūras risinājuma kvalitāti:
1.2.1. kopapjoma augstums var pārsniegt 24 m atzīmi, jo būtiskākais un noteicošais Rīgas perimetrālās apbūves pilsētvidē ir apjoma augstums līdz galvenajai dzegai 21,3 m;
1.2.2. stūra akcenta kopējais grīdas laukums var tikt palielināts nosacīti līdz 7% no stāva kopējā grīdas laukuma;
1.3. Ņemot vērā, ka iepriekšējā punktā minētās atkāpes akceptējusi arī Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības un attīstības padome, atzīt jautājumu par atrisinātu.
1.4. Par pozitīvu atzīmējama publiskās ārtelpas kvalitāte konkursa projekta priekšlikumā un tā precizējumos, kas saglabājama un attīstāma projekta tālākajā virzībā:
1.4.1. Brīvības un Miera ielu savienojošā galerija,
1.4.2. apjoma iedziļinājums gar Brīvības ielu sabiedriskā transporta pieturvietu joslā,
1.4.3. apjoma šļaupums Brīvības un Miera ielas stūrī,
1.4.4. publiski pieejams iekšpagalms; 2. Administratīvā ēka Brīvības gatvē 212a, skiču projekts:
2.1. Tālākai projekta virzībai izmantot risinājuma 2. variantu ar „trepējumu” pret esošo apbūvi gar Brīvības ielu;
2.2. Pieļaujamais apjoma augstums - 5 stāvi, kā telpisko dominanti saglabājot blakusesošo VEFa korpusu.
Ņemot vērā, ka apbūve gar Brīvības ielu ir ar perimetrālas apbūves iezīmēm, pieļaujams stūra akcenta pielietojums;
2.3. Administratīvās ēkas skiču projekts izvērtējams Būvvaldes sēdē.

2007. gada 6. septembrī
Latvijas arhitektu savienība, Rīgā Torņa ielā 11/15

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A.Sīlis, A. Kronbergs, E. Bērziņš, J. Dambis, S. Ņikiforovs, P. Strancis, J. Dripe;
Kolēģijas goda locekļi: G. Asaris, S. Grava;
Kolēģijas padomnieki: J. Krastiņš, M. Gailis;
Īpaši aicinātas amatpersonas: E. Krastiņš;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, Z. Redberga;
Pilsētas Būvvalde: A.Cinis, V. Brūzis;
Pilsētplānošanas pārvalde: I. Purmale;
Projektēšanas biroju pārstāvji :G. Schaller, Ch. Mischke, N. Pavārs, B. Deslandes, A. Rusina, M. Malahovskis, V. Ugrimovs, E. Pētersone;
Pasūtītāju pārstāvji: A. Mariņuks;
Plašsaziņas līdzekļi: A. Riekstiņa – Diena, K.Iļjinska – BNS Sēdi vada: J. Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

1. Daudzfunkcionāls darījumu komplekss – „Symbiotic Tower”, Balasta dambis 1, skiču projekts,
   Projektētājs: GmbH „SCHALLER ARCHITEKTEN”,
   Pasūtītājs: SIA „DAM Property Investments”;
2. Grozījumi Ķīpsalas detālplānojuma teritorijai starp Ogļu ielu, Ģipša ielu, Balasta dambi un Enkura ielu, 1. redakcija,
   Projektētājs: SIA „Damsijas”,
   Pasūtītājs: SIA „ Māris Gailis un partneri”;
3. Daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka ar tirdzniecības centru A.Saharova un Pļavnieku ielas stūrī, skiču projekts,
   Projektētājs: SIA „LPL”,
   Pasūtītājs: Oskars Regža;
4. Viesnīcas projekts Elizabetes ielā 71/73 - informatīvi,
   Projektētājs: arhitektu biroji „NAMS” un „ARCHItrāvs”,
   Pasūtītājs: Linstow International.

Kolēģijas lēmums: 1.Daudzfunkcionāls darījumu komplekss – „Symbiotic Tower” Balasta dambis, 1 skiču projekts:
1.1. Kompleksa kopapjoma kompozīciju vērtēt atzinīgi un atbalstīt tālākai projektēšanai, iesakot izvērtēt divu vienāda augstuma apjomu pielietojuma pamatotību ZA pusē pie jahtkluba;
1.2. Īpaša uzmanība pievēršama publiskās ārtelpas kvalitātei, realizējot pieejamības principu:
1.2.1. Āgenskalna līča krastmalu veidot kā kopīgas promenādes sastāvdaļu - telpiski un arhitektoniski vienotu ar blakusesošo zemes gabalu attīstību;
1.2.2. apjoma augšējos līmeņos paredzēt publiski pieejamas skatu platformas;
1.2.3. teritorijas plānojumā panākt lai auto plūsmas nešķērso gājēju plūsmas. 2. Grozījumi Ķīpsalas detālplānojuma teritorijai starp Ogļu ielu, Ģipša ielu, Balasta dambi un Enkura ielu, 1.redakcija:
2.1. Atbalstīt ieceri teritorijas attīstībai noteikt perimetrālas apbūves raksturu ar tam atbilstošajiem apbūves rādītājiem. 3. Daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka ar tirdzniecības centru A.Saharova un Pļavnieku ielas stūrī, skiču projekts:
3.1. Ieteikt izstrādāt jaunu atšķirīgu apjoma risinājumu, izmantojot priekšnoteikumus, ko diktē zemes gabala īpatnējā trīsstūra forma;
3.2. Ja minētais ieteikums nav pieņemams, piedāvātais apjoma risinājums koriģējams, atsakoties no noapaļotajām formām, kas svešas esošajai pilsētvidei un izmantojot relatīvi vienkāršas taisnleņķa formas;
3.3. Skiču projektu izvērtēt būvvaldes padomes sēdē 4. Viesnīcas projekts Elizabetes ielā 71/73 - informatīvi:
4.1. Akceptēt apdrukas paņēmiena pielietojumu, lai iegūtu dažādas tonalitātes stiklojumu optimālai fasādes ritma panākšanai, ar noteikumu ka
4.1.1. tiek saglabāta stikla caurredzamība;
4.1.2. tiek garantēta apdrukas tehnoloģiskā un mākslinieciskā kvalitāte;
4.2. Atkārtoti izvērtēt apdrukas risinājumu projekta realizācijas laikā.

2007. gada 12. jūlijā
Latvijas Arhitektu savienība, Rīgā, Torņa ielā 11/15

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A.Sīlis, A.Kronbergs, E.Bērziņš, J. Dambis, S.Ņikiforovs, J.Dripe;
Kolēģijas goda locekļi: A.Roze;
Kolēģijas padomnieki: J.Krastiņš, M.Gailis;
Īpaši aicinātas amatpersonas: J.Birks;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R.Bula, Z.Redberga;
Rīgas pilsētas būvvalde: A.Cinis, V.Brūzis;
Pilsētplānošanas pārvalde: I.Staša;
Projektēšanas biroju pārstāvji: E.Beernardets, J.Lasis, J.Gertmanis,  J.Jakubovs, P.Surikovs, R.Karpenko, V.Rimša;
Pasūtītāju pārstāvji: L.Romane, I. Šihmans, J.Motte, A.Balodis,
Plašsaziņas līdzekļi: J.Domburs – LTV, K.Iļjinska – BNS, M.Vilemsons – LETA. Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

1. Teritorijas pie Skanstes, Hanzas un Strēlnieku ielām būvniecības iecere (atkārtoti).
   Projektētāji: arhitektu biroji „8 a. m.”, „Nams”, „Arhis”;
   Pasūtītājs: SIA „Latmes Building”.
2. Daudzstāvu dzīvojamās ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 55 būvniecības iecere.
   Projektētājs: A.G.BIROJS;
   Pasūtītājs: A. Romanovs.
3. Daudzstāvu dzīvojamo ēku un biroja ēkas Dzelzavas ielā būvniecības iecere.
   Projektētājs: SIA „Progress-Projekts”;
   Pasūtītājs: SIA „C.M.R. Nami”.

Kolēģijas lēmums: 1.Teritorijas pie Skanstes, Hanzas un Strēlnieku ielām būvniecības iecere (atkārtoti).
1.1. Atzīmēt investoru ieguldījumu vienotā projektējamās teritorijas plānojuma un telpiskās struktūras analīzē.
1.2. Ņemot vērā UNESCO nostāju, ka augstceltnes, to izvietojums, koncentrācija un apjomu augstums Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā (RVC AZ), ko paredz pilsētplānošanas dokumenti un attīstības koncepcijas, nav vērtējami viennozīmīgi no kultūrvēsturisko vērtību aizsardzības viedokļa, kā arī, ņemot vērā, ka Rīgas izslēgšanas iespēja no Pasaules mantojuma saraksta nav pilsētas interesēs, atzīt:
1.2.1. atkārtoti (kolēģijas 28.09.06. sēdes protokols nr. 6), ka biroja „Nams” piedāvātais objekta Hanzas un Strēlnieku ielu stūrī apjoma augstums joprojām nav pārliecinošs kontekstā ar esošo vēsturisko RVC apbūves struktūru, kur tas izvietojas;
1.2.2. ka RVC plānā konkrētajā vietā maksimāli pieļaujamais apjoma stāvu augstums – 16 stāvi – nav rekomendējams apjoma risinājumā, kas izvietots pasaules mantojuma vietā – Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.
1.3. Biroja „Arhis” priekšlikums apbūvei Hanzas ielā 14b atzīstams un attīstāms tālāk, ņemot vērā ka:
1.3.1. apbūve var būt vairāk vai mazāk akcentēta, bet nav pārsniedzams maksimāli pieļautais 12 stāvu augstums. Apjomu augstuma diference meklējama atļautā augstuma robežās,
1.3.2. viesnīcas funkcija klasificējama kā dzīvojamā funkcija (pilsētas centrā pie maģistrālas ielas viesnīca ir pat piemērotāka par dzīvojamo ēku);
1.3.3. apstādījumu josla gar Skanstes ielu attiecināma galvenokārt uz ielas vides labiekārtojumu, bet tā daļa, kas ir ārpus ielas sarkanajām līnijām, kļūst par apbūves ieceres organisku labiekārtojuma un apzaļumojuma sastāvdaļu, var tikt ietilpināta apbūvējamā zemes gabala brīvās teritorijas rādītājā.
1.4. Biroja „8.a.m.” priekšlikums apbūvei Hanzas ielā 14a pilnveidojams, atzīstot iepriekšējo apjoma risinājumu par telpiski interesantāku.
1.5. Atkārtoti (kolēģijas 02.11.2006. sēdes protokols Nr. 8) atzīstot, ka laukuma Hanzas un Skanstes ielu stūrī apbūve principā pieļaujama, atzīmēt ka laukuma izmantošanas veids pakārtots Hanzas ielas tuneļa risinājumam. Teritorija nav apbūvējama pilnībā, paredzot gan apbūvi ar publisku funkciju, gan laukumu pie tās. Apbūves optimālais augstums līdz 2 stāviem.
1.6. Jāturpina vienotā projektējamās teritorijas publiskās ārtelpas analīze, izvērtējot to no gājēju kustības aspekta un par šīs kopējās pilsētvides struktūras kodolu pieņemot laukumu teritorijas centrā.
1.7. Lūgt Pilsētas attīstības departamentu sadarbībā ar Satiksmes departamentu:
1.7.1. izstrādāt kopēju telpiskās un transporta attīstības modeli Skanstes un Hanzas ielām pieguļošajai jaunattīstības teritorijai;
1.7.2. noteikt investoru infrastruktūras maksājumu un pilsētas līdzekļu izmaksas, kas paredzamas Rīgas domes 2008.g. budžetā, sakarā ar Hanzas tuneļa savlaicīgu projektēšanu un izbūvi, kas būtiski svarīgs šīs teritorijas attīstībā. 2. Daudzstāvu dzīvojamās ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 55 būvniecības iecere.
2.1. Būvniecības ieceri nevar izskatīt pēc būtības, jo zemes gabalā esošā 3 stāvu mūra ēka, kas attīstības priekšlikumā aizstāta ar jaunu 4 stāvu apjomu, Rīgas vēsturiskā centra plānojumā paredzēta saglabāšanai un tās demontāžai atļauja nav dota, kā arī notecējis plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņš.
2.2. Izstrādājams jauns būvniecības ieceres priekšlikums, izmantojot divas iespējas:
2.2.1. esošās 3 stāvu mūra ēkas saglabāšanu;
2.2.2. esošās 3 stāvu mūra ēkas nojaukšanu, ja ēkas kultūrvēsturiskās vērtības pārvērtēšanas rezultāti pieļaus tās nojaukšanu, jaunās ēkas tektonisko un arhitektūras risinājumu veidojot atbilstošu pilsētvides raksturam.
2.2.3. Jaunā iekškvartāla apjoma galīgais arhitektoniskais veidos risināms kontekstā ar Valdemāra ielas apbūves fronti – neradīt disharmoniju apbūves mērogā skatos no Valdemāra ielas pretējās puses. 3. Daudzstāvu dzīvojamo ēku un biroja ēkas Dzelzavas ielā būvniecības iecere.
3.1. Projekta priekšlikums attīstāms tālāk, saglabājot 1. stāva publisko funkciju, t.sk., bērnudārzu. Īpaša uzmanība pievēršama fasāžu arhitektūras kvalitātei, apdares materiālu kvalitātei un tonalitātei.
3.2. Rūpīgi izvērtējama plānojamās teritorijas publiskā ārtelpa un tās iekļaušanās pieguļošajā pilsētvidē. Publiskā ārtelpa veidojama paredzot apstādījumus.
3.3. Priekšlikuma arhitektūras kvalitāte jāizvērtē būvvaldes padomes sēdē. 4. Ņemot vērā kolēģijas locekļu vairākuma viedokli, lūgt Pilsētas attīstības departamentu ierosināt izmaiņas Būvniecības likumā, nolūkā racionāli sakārtot projektu izstrādāšanas un projektu izvērtēšanas secību, par optimālu pieņemot situāciju, kad jau būvniecības iecerei tiek izsniegti noteikumi uz juridiska - apbūves noteikumu pamata un saskaņā ar kuriem sākas radošais – projektēšanas darbs, kas tad arī var tikt vērtēts.

2007. gada 14. jūnijā
Latvijas Arhitektu savienība, Rīgā, Torņa ielā 11/15

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A.Sīlis, A.Kronbergs, E.Bērziņš, J.Dambis, P.Strancis, S.Ņikiforovs, J.Dripe;
Kolēģijas goda locekļi: G.Birkerts, G.Asaris;
Kolēģijas padomnieki: J.Krastiņš, A.Kreislers;
Īpaši aicinātas amatpersonas: E.Krastiņš;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, U.Kupča, Z. Redberga;
Rīgas pilsētas būvvalde: A.Cinis, V.Brūzis, G.Princis;
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija: R.Pētersons;
Latvijas arhitektu savienība: E.Treimanis;
Projektēšanas biroju pārstāvji: G.Birkerts, D.Šmits, C.Komitsch, V.Zaktevskis, M.Sinka, I.Grundule;
Pasūtītāju pārstāvji: V.Nollendorfs, G.Michele;
Prese: L.Lazdiņa – Diena, E.Ozola – portāls A4D; J.Lejnieks – Latvijas arhitektūra; Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

1. Latvijas okupācijas muzeja paplašināšana. Skiču projekts.
   Projekta autors: „Gunnar Birkerts Architects”, SIA „RDS arhitekti”;
   Pasūtītājs: Kultūras ministrija

Komisijas lēmums: 1. Atzīmēt, ka Okupācijas muzeja paplašināšanas projekta izstrādāšana jau noteikta institucionāli ar Kultūras ministrijas lēmumu, vienlaicīgi notiekot Latviešu strēlnieku laukuma attīstības pilsētbūvnieciskajam konkursam un padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla ideju konkursam, lai gan muzeja paplašināšanas priekšlikums pēc būtības būtu vērtējams pēc laukuma plānojuma un telpiskās struktūras attīstības definēšanas.
Pašreizējā notikumu attīstība uzliek par pienākumu Kultūras ministrijai, Rīgas domei, Pilsētas attīstības departamentam un Pilsētas arhitekta birojam precīzi koordinēt Strēlnieku laukuma apbūves procesus. 2. Kopumā muzeja paplašināšanas priekšlikums ir skaidrs, mūsdienīgs un konceptuāli atbalstāms, atzīmējot atsevišķus neviennozīmīgi vērtējamus risinājumus:
2.1. Grēcinieku ielas būvlaides ievērošanas paņēmienu, veidojot iedziļinātu priekšdārzu;
2.2. Paredzēto apjoma paplašinājumu, daļēji aizbūvējot brīvo telpu zem esošās ēkas;
2.3. Koku grupu projektējamā apjoma priekšā, kam konkrētais risinājums meklējams kontekstā ar visa laukuma attīstību. 3. Atzīmēt kolēģijas locekļa, arhitekta A.Sīļa īpašo viedokli:
3.1. Ir priekšlaicīgi izvērtēt okupācijas muzeja paplašināšanas priekšlikumu pirms Latviešu strēlnieku laukuma plānojuma un telpiskās struktūras attīstības definēšanas, jo laukuma telpu varētu iezīmēt, piemēram, daļēji gar Grēcinieku ielu izvietots apjoms;
3.2. arhitektu Dz.Dribas un G.Lūša-Grīnberga projektētajam muzejam piemīt pašvērtība, kā proporcijās izsvērtam brīvstāvošam apjomam, kas līdzās arhitektes M.Staņas projektētajam Dailes teātrim ir viens no nedaudziem modernisma laika latviešu arhitektu sasniegumiem. Aiz pietātes pret autoriem un viņu veikumu būtu nepieņemami muzeja apjomam piebloķēt citu apjomu, radikāli mainot arhitektonisko kompozīciju, lai gan konceptuālā ideja „tumšais-gaišais” pati par sevi ir atbalstāma. Ieteicamāka būtu strikta jaunā/vecā būvapjoma nodalīšana, atstājot iespēju nākotnē novērtēt katra laikmeta pienesumu laukuma transformācijas vēsturē. 4. Šī protokola sastāvdaļa ir tam pievienotais kolēģijas padomnieka arhitekta J.Krastiņa izteikto atziņu teksts. Skatīt šeit.