Rīgas arhitekts

VIESTURS CELMIŅŠ [antropologs]

Viesturs Celmiņš ir antropologs ar specializāciju dizainā un plānošanā. No 2013./2014. gada viņš organizēja “The City Seminar” Kembridžas universitātē. 2015./2016. gadā piedalījās Baltijas paviljona izveidē 15. Venēcijas arhitektūras Biennālē un kopš 2016. gada pēta zināšanu teritoriju nākotni projekta “Live Baltic Campus” ietvaros Latvijas Universitātē.

ZINĀŠANU TERITORIJAS KĀ PILSĒTU ATTĪSTĪBAS INSTRUMENTS

Temats koncentrējas uz trīs aspektiem, kas saistīti ar zināšanu teritoriju attīstību Pārdaugavā. Pirmkārt, ir nepieciešams izvērtēt, kā nesen izveidotās un uz iekšu vērstās zināšanu telpas varētu kļūt par publiskām, apdzīvojamām un pieejamām "zināšanu vietām, radot ekonomikas, politikas un vietējās kopienas vajadzībām atbilstošu studiju, darba un inovāciju ekosistēmu.

Otrkārt, temats aplūko jaunizveidotās zināšanu teritorijas demogrāfiskā kontekstā, uzdodot jautājumu, kuri būs tie, kuri pētīs, strādās un gūs labumu no jaunajām studentu pilsētiņām. Ņemot vērā vietējo skolēnu skaita samazināšanos un spēcīgo konkurenci ārvalstu studentu, pētnieku un zināšanu strādnieku piesaistē, ir skaidra nepieciešamība radīt un attīstīt plašu sabiedrisko pakalpojumu klāstu un zaļās teritorijas. Visbeidzot, ir jāņem vērā, ka lai "zināšanu vietas" attaisnotu savu nozīmīgo lomu Pārdaugavas atjaunošanā, esošajiem plānošanas veidiem un pilsētbūvniecībai ir jāparedz atvērtāka un vairāk uz sadarbību vērsta pieeja.


 

VIESTURS CELMIŅŠ [antropologist]

Viesturs Celmiņš is an anthropologist who specializes in design and planning. In 2013/2014 he organised “The City Seminar” at the University of Cambridge. In 2015/2016 he took part in the formation of the Baltic pavilion at the 15th Venice Biennale Architecture Exhibition, and since 2016 studies the future of knowledge theory within the project “Live Baltic Campus” at the University of Latvia.

KNOWLEDGE TERRITORIES AS AN INSTRUMENT OF URBAN DEVELOPMENT

The talk focuses on three aspects pertaining to development of knowledge territories in Pardaugava. First, it calls for a critical investigation how recently built and introvert spaces of knowledge might become more public, livable and accessible ‘knowledge places’ –an ecosystem for learning, working and innovating in tune with the needs of the economy, polity and local community.

Second, it explores the demographic of newly minted knowledge territories to ask who will study, work and benefit from the new academic campuses. With the number of local students in decline and a fierce competition to attract the foreign students, researchers and knowledge workers, there is a clear need to create and nurture an ample range of public services and green spaces. Lastly, the talk recognizes that if ‘knowledge places’ are to justify their prominent role in regeneration of Pardaugava, the current modes of planning and urban design have to anticipate a more open, collaborative and iterative approach to development in the making.

 

 

ORGANIZĒ:

SADARBĪBĀ AR:

           

GALVENAIS ATBALSTĪTĀJS:

ATBALSTĪTĀJI: