Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.

Jūs esat aizliedzis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

Jūs esat atļāvis saglabāt sīkdatnes Jūsu ierīcē. Šo lēmumu var mainīt.

RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTA KOLĒĢIJA

2007. gada 14. jūnijā
Latvijas Arhitektu savienība, Rīgā, Torņa ielā 11/15

9.[20.] sēdes
PROTOKOLS

Sēdē piedalās:
Kolēģijas locekļi: A.Sīlis, A.Kronbergs, E.Bērziņš, J.Dambis, P.Strancis, S.Ņikiforovs, J.Dripe;
Kolēģijas goda locekļi: G.Birkerts, G.Asaris;
Kolēģijas padomnieki: J.Krastiņš, A.Kreislers;
Īpaši aicinātas amatpersonas: E.Krastiņš;
Rīgas pilsētas arhitekta birojs: R. Bula, U.Kupča, Z. Redberga;
Rīgas pilsētas būvvalde: A.Cinis, V.Brūzis, G.Princis;
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija: R.Pētersons;
Latvijas arhitektu savienība: E.Treimanis;
Projektēšanas biroju pārstāvji: G.Birkerts, D.Šmits, C.Komitsch, V.Zaktevskis, M.Sinka, I.Grundule;
Pasūtītāju pārstāvji: V.Nollendorfs, G.Michele;
Prese: L.Lazdiņa – Diena, E.Ozola – portāls A4D; J.Lejnieks – Latvijas arhitektūra; Sēdi vada: J.Dripe Kolēģijas sēdes dienas kārtībā:

  1. Latvijas okupācijas muzeja paplašināšana. Skiču projekts.
    Projekta autors: „Gunnar Birkerts Architects”, SIA „RDS arhitekti”;
    Pasūtītājs: Kultūras ministrija

Komisijas lēmums: 1. Atzīmēt, ka Okupācijas muzeja paplašināšanas projekta izstrādāšana jau noteikta institucionāli ar Kultūras ministrijas lēmumu, vienlaicīgi notiekot Latviešu strēlnieku laukuma attīstības pilsētbūvnieciskajam konkursam un padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla ideju konkursam, lai gan muzeja paplašināšanas priekšlikums pēc būtības būtu vērtējams pēc laukuma plānojuma un telpiskās struktūras attīstības definēšanas.
Pašreizējā notikumu attīstība uzliek par pienākumu Kultūras ministrijai, Rīgas domei, Pilsētas attīstības departamentam un Pilsētas arhitekta birojam precīzi koordinēt Strēlnieku laukuma apbūves procesus. 2. Kopumā muzeja paplašināšanas priekšlikums ir skaidrs, mūsdienīgs un konceptuāli atbalstāms, atzīmējot atsevišķus neviennozīmīgi vērtējamus risinājumus:
2.1. Grēcinieku ielas būvlaides ievērošanas paņēmienu, veidojot iedziļinātu priekšdārzu;
2.2. Paredzēto apjoma paplašinājumu, daļēji aizbūvējot brīvo telpu zem esošās ēkas;
2.3. Koku grupu projektējamā apjoma priekšā, kam konkrētais risinājums meklējams kontekstā ar visa laukuma attīstību. 3. Atzīmēt kolēģijas locekļa, arhitekta A.Sīļa īpašo viedokli:
3.1. Ir priekšlaicīgi izvērtēt okupācijas muzeja paplašināšanas priekšlikumu pirms Latviešu strēlnieku laukuma plānojuma un telpiskās struktūras attīstības definēšanas, jo laukuma telpu varētu iezīmēt, piemēram, daļēji gar Grēcinieku ielu izvietots apjoms;
3.2. arhitektu Dz.Dribas un G.Lūša-Grīnberga projektētajam muzejam piemīt pašvērtība, kā proporcijās izsvērtam brīvstāvošam apjomam, kas līdzās arhitektes M.Staņas projektētajam Dailes teātrim ir viens no nedaudziem modernisma laika latviešu arhitektu sasniegumiem. Aiz pietātes pret autoriem un viņu veikumu būtu nepieņemami muzeja apjomam piebloķēt citu apjomu, radikāli mainot arhitektonisko kompozīciju, lai gan konceptuālā ideja „tumšais-gaišais” pati par sevi ir atbalstāma. Ieteicamāka būtu strikta jaunā/vecā būvapjoma nodalīšana, atstājot iespēju nākotnē novērtēt katra laikmeta pienesumu laukuma transformācijas vēsturē. 4. Šī protokola sastāvdaļa ir tam pievienotais kolēģijas padomnieka arhitekta J.Krastiņa izteikto atziņu teksts. Skatīt šeit.

A. Kronbergs
A.Sīlis
E.Bērziņš
J.Dambis
P.Strancis
S.Ņikiforovs
J.Dripe