Komunikācijas un informācijas trūkuma rezultātā (visa projekta izstrādes laikā – sākot no būvniecības pieteikuma) apkārtējo namu iedzīvotāji (tajā skaitā no privātmājām Žagatu ielas rajonā, Žagatu ielā Nr. 13, Ieriķu ielā Nr. 60 un Nr. 66) Rīgas pilsētas vadībai gan rakstiski, gan tikšanās un pieņemšanās ir norādījuši uz vairākiem satraucošiem objekta ietekmes aspektiem topošās jaunbūves kontekstā.

Būtiskākais ir tas, ka līdz pat diskusijai Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā iedzīvotāju iesaiste jaunbūves projekta veidošanā nav notikusi, kas tradicionāli tiek gaidīta kā neatņemama šādas nozīmes objekta projektēšanas sastāvdaļa, un šobrīd raisa sabiedrības neapmierinātību un neizpratni par tai liegto iespēju piedalīties apkārtnes attīstībā. Rezultātā topošās jaunbūves apjoma kompozīcija atspoguļo vien primāri gruntsgabalā pieļaujamās apbūves intensitātes un brīvās teritorijas definētos nosacījumus, nerespektējot nepieciešamību jaunbūvi pilnvērtīgi iekļaut esošajā apbūvē un neuzklausot apkārtējo namu iedzīvotāju redzējumu par labāko teritorijas izmantošanas potenciālu.

Pilsētas arhitekta biroja kompetencē ir vērtēt jaunā objekta iekļaušanos apkārtnē (teritorijas ainavu, pilsētbūvniecisko risinājumu), labiekārtojumu, sabiedriskās apkalpes un sociālās infrastruktūras (transporta, lietus ūdeņu, vides pieejamības, ugunsdrošības) kvalitātes un pieejamības jautājumus.

Kolēģijā tika prezentēti projekta arhitektūras risinājumi (skat.šeit: Žagatu 7 projekta prezentācija), un diskutējām par objekta iederību konkrētajā apkārtnē (telpiski un estētiski), kā arī iedziļinājāmies ar projekta īstenošanu saistītos vides arhitektūras aspektos (funkcionāli, emocionāli, sociāli), kā rezultātā diskusija pamatā izvērtās:

  • par pilsētbūvniecisko situāciju un jaunā objekta ietekmi uz ainavu un apkārtējo māju iedzīvotāju emocionālo stāvokli/ dzīves kvalitāti, tai skaitā privātmāju iedzīvotāju bezkompromisa ekspozīciju pret deviņstāvīgās jaunbūves dzīvokļu logiem otrpus Žagatu ielai;
  • par labiekārtojuma kvalitāti objektā un tā ietekmi uz sociālo infrastruktūru apkārtnē (teritorijā starp Ieriķu un Žagatu ielu);
  • par iespējamām gruntsūdeņu līmeņa svārstībām (vēsturiski teritorija ir bijusi purvaina) un prognozējamajām izmaiņām tuvākajā apkārtnē (pasliktināsies vai uzlabosies);
  • par esošo ~100 autonovietņu likvidāciju (kur pirms autostāvvietas ir bijis arī atpūtas/sporta laukums) un jaunas virszemes autostāvvietas nodrošināšanu 41 mašīnai (salīdzinoši maz 81 jaunajam dzīvoklim); turklāt ir neapstrīdams potenciāls palielināt transporta sastrēgumus Žagatu ielā gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā (jau šobrīd ir iespējama praktiski tikai vienvirziena satiksme), nepiedāvājot alternatīvas, piemēram - pietiekamu skaitu velonovietņu objekta tuvumā.

Topošā jaunbūve, no pilsēttelpas kvalitātes indikatoru aspekta (piemēram, attālums starp deviņstāvu un individuālo apbūvi, bērnu rotaļu laukuma izsauļojums un pieejamība, būvju telpiskā kompozīcija un vides ainava), nav ieguvums un būtiski disharmonē ar iepriekš uzbūvētajiem namiem un to puduru kompozīciju. Tādējādi nesaudzīgi tiek degradēts iepriekšējās paaudzēs radītais pilsētbūvnieciskās struktūras pamatnes mantojums (piemēram, nav ievērotas iejūtīgas proporcijas, tas ir, jaunās ēkas augstums vai atkāpe no blakus esošajām privātmājām, kā arī netiek turpināta iedibinātā sistēma - vertikālo apjomu un tiem piegulošo horizontālo laukumu proporciju attiecības teritorijā).

Apskatāmā jaunbūve būtiski palielina uz publiskajām ielām un laukumiem potenciāli nepieciešamo autonovietņu skaitu, paaugstinot tur satiksmes noslogotību un transporta līdzekļu blīvumu, kas ir nepietiekami un turklāt acīm redzami pasliktinās esošo teritorijas transporta infrastruktūru. Purvciema iedzīvotājiem jau šobrīd ir nepieciešamas publiskas autostāvvietas, un jaunai apbūvei šajā pilsētas daļā būtu jārespektē šo nosacījumu maksimālie rādītāji vai arī jāpiedāvā alternatīvi transporta risinājumus atbalstoši infrastruktūras elementi objektā vai tiešā tā apkārtnē. Alternatīva, no pilsētbūvniecības viedokļa, būtu kompleksa sabiedriskā/velotransporta plūsmas un gājēju infrastruktūras attīstība un izbūve, kas savienotu teritoriju ar pilsētas centru un pārējām apkaimēm un tādējādi kompensētu trūkstošo mašīnu stāvvietu daudzumu mikrorajonā. Pretējā gadījumā būs grūti turpināt runāt par pozitīvu jauno būvju pienesumu blīvi apbūvētajos mikrorajonos, ja tās tiek projektētas, vadoties tikai pēc aritmētikas - atbilstoši maksimāli pieļautajiem apbūves intensitātes un brīvās teritorijas rādītājlielumiem.

Uzņēmēju un iedzīvotāju interešu neizbēgamo sadursmi, protams, var skaidrot ar to, ka ideālas komunikācijas formas un publiski vēlamie vides kvalitātes kritēriji normatīvajos aktos nav definēti, tādējādi nav saistoši un nenodrošina plašākas sabiedrības interešu ievērošanu attīstības projektos. Tomēr jāatzīst, ka noteikumi ir pietiekami elastīgi un ļauj autoram un attīstītājam radoši variēt un interpretēt objektā īstenojamo uzņēmējdarbības formu un tai piemērojamos ainavas un pilsētvides kvalitāti ietekmējošos faktorus konkrētā pilsēttelpā. Tādējādi būves arhitekta un attīstītāja kompetencē ir atstāta vieta profesionālai vērtēšanai un iespējami labāko risinājumu atrašanai (arī sabiedrības kā attīstības pasūtītājas interesēs). Minētais gadījums atkārtoti izvirza jautājumu par normatīvu, objekta autoru un attīstītāju atbildību pret apbūvētās vides kvalitāti pilsētā, kā arī par profesionālisma indikatoriem nozarē.

Viedokļu uzklausīšanas un diskusijas rezultātā Rīgas pilsētas arhitekta birojs sagatavos atzinumu par minēto projektu.

20.06.2013. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas 2.(76) sēdes protokols

03.07.2013 RPA "Rigas pilsetas arhitekta birojs" ATZINUMS